Zvani vai raksti. Atbildam darba dienās; sarunā kopā sagatavosim Meža pasi.
Foto: īsta fotogrāfija, apstrādāta ar mākslīgā intelekta rīku (fons un apgaismojums).
Tirgus skaitļos
Katrs skaitlis šeit ir nolasīts no datiem, nevis ierakstīts ar roku, un pie katra ir avots un datums. Kadastrs un darījumi nāk no VZD, koku sugas un krāja no Meža valsts reģistra, uzņēmumi no Uzņēmumu reģistra un VID.
Latvijā ir vismaz 5 792 aktīvi uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir mežsaimniecība vai kokapstrāde (Uzņēmumu reģistrs un VID, skaitīts 07.11.2026). Pirms paraksti, pārbaudi pircēju: vai tas darbojas, maksā nodokļus, pelna, kam pieder un, ja tas iepērk koksni, cik tuvu tirgus labākajai cenai maksā.
Šie uzņēmumi publiski iepērk koksni Igaunijā un Lietuvā, daļa no tiem — arī Latvijā. Ja Latvijas pircēju cenas tev neder, varam jautāt arī viņiem.
Ar MezaTirgus.lv viņiem nav līguma, un viņi nav mūsu partneri; vai pirkt un par cik, izlemj katrs pats. Pie katra uzņēmuma ir saite uz lapu, kur viņi to raksta paši.
Katra rinda ir Valsts zemes dienestā reģistrēts meža darījums. Pat šajās 8 rindās cena par hektāru atšķiras 15 reizes — tāpēc novada vidējais nav tava meža cena. Tavu nosaka tavs mežs.
Latvijas meža īpašumi kartē no VZD kadastra. Burbuļi rāda tirgu pa novadiem: 7 309 reāli darījumi 24 mēnešos, vidēji 3431 €/ha. Klikšķini novadu un pietuvini līdz konkrētam meža gabalam.
Nacionālais skats
Aktivitāte
15630
Pērkat mežu, cirsmas vai koksni?
Saņemiet pārdošanas pieteikumus ar platību, sugām, krāju un foto no īpašniekiem, kas gatavi sarunai. Pircējiem: maksājat tikai tad, ja pārdevējs pieņem jūsu piedāvājumu — 2 % (min. 150 €).
Bērza papīrmalka un taras koksne šoruden kļūst arvien dārgāka, kamēr skujkoku papīrmalkas cena stāv uz vietas. To rāda meža izsoļu sistēmas E-silva apkopotie dati, par kuriem 6. novembrī ziņoja LETA un Dienas Bizness. Oktobra beigās bērza papīrmalku tirgū vidēji pirka ap 77 €/m³, ostās — līdz 82 €/m³, bet par bērza taras koksni ostās augstākie piedāvājumi sasniedza 86 €/m³.
Pārējos sortimentos aina mierīgāka: priedes un egles papīrmalka vidēji ap 65 €/m³, apses papīrmalka ap 55 €/m³. Par kvalitatīviem, resniem bērza finierklučiem saplākšņa ražotāji gatavi maksāt ap 150 €/m³ un vairāk.
Kāpēc tieši bērzs? E-silva to skaidro ar izejvielu trūkumu Somijas un Zviedrijas papīra un celulozes rūpnīcās: agrāk tās lielu daļu bērza ieveda no Krievijas un Baltkrievijas, tagad šis ceļš ir slēgts, tāpēc bērzu pērk Baltijā, un Somijā tā iepirkuma cenas joprojām aug. Otrs iemesls ir konkurence ar finiera ražotājiem — mežizstrādātāji vērtīgāko stumbra daļu novirza finierim, papīrmalkas un taras pircējiem paliek mazāk koksnes, un viņi ceļ cenu, lai rūpnīcām netrūktu izejvielu. Klāt nāk ES atmežošanas regula: lielajiem uzņēmumiem tā jāievēro no decembra beigām, un Eiropas pircēji jau tagad meklē koksni, kuras izcelsmi var droši izsekot.
Mūsu pašu dati rāda to pašu virzienu. MezaTirgus.lv koksnes cenās (pircēju publiskie cenrāži, bez PVN, 6. novembrī) bērza papīrmalka pie 5 pircējiem 30 dienās kāpusi no 73,60 līdz 76,14 €/m³ jeb par 3,5 %. Toties bērza finierkluči (B klase) pie 3 pircējiem šajā laikā kļuvuši par 4 % lētāki — no 106,60 līdz 102,30 €/m³.
E-silva gan atgādina, ka cenas bezgalīgi augt nevar — tās jau ir vēsturiski augstā līmenī. Turpmāk tās noteiks pieprasījums pēc papīra un iepakojuma: ja pircēji pasaulē šos produktus pirks mazāk, tas atsauksies arī uz apaļkoku iepirkuma cenām. Tuvākajā laikā bērza sortimentu tirgum gan prognozē stabilu aktivitāti.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam. Ja tavā mežā ir pieaugušas bērzu audzes vai bērzs ir liela cirsmas daļa, šis ir labs brīdis salīdzināt vairāku pircēju piedāvājumus — nevis steigties ar pirmo. Prasi cenu pa sortimentiem (finierkluči, papīrmalka, taras koksne), jo kopējā summa bez sadalījuma neļauj saprast, vai par vērtīgāko stumbra daļu maksā pietiekami. Ņem vērā, ka ostās maksā vairāk nekā vidēji tirgū, bet līdz ostai koksne jāaizved. Un gatavojies atmežošanas regulai: pircēji arvien biežāk prasīs pierādīt, no kura meža koksne nāk.
Avoti: https://db.lv/zinas/berza-papirmalkas-iepirkuma-cena-turpina-pieaugt un https://www.mezatirgus.lv/koksnes-cenas
Latvijas Meža īpašnieku biedrība 4. novembrī aicināja jauno Saeimu un valdību sākt sarunu par to, kā Latvijā dabu mežā sargāt ar īpašnieka piekrišanu, nevis ar uzliktiem aizliegumiem. Par paraugu biedrība min Somijas programmu METSO, ar kuru oktobra beigās Somijā iepazinās biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks kopā ar Latvijas valsts iestāžu pārstāvjiem.
Somijā METSO darbojas kopš 2008. gada un ir plānota līdz 2040. gadam. Ideja ir vienkārša: vietu var piedāvāt pats īpašnieks vai meža konsultants, speciālists novērtē, kādas dabas vērtības tur ir, un tad ar īpašnieku izrunā robežas un samaksu. Īpašnieks var atteikties; arī valsts lemj, vai vieta ir pietiekami vērtīga un vai pietiek naudas.
Ir divi ceļi. Pirmais ir līgums uz desmit gadiem: zeme paliek īpašniekam, viņš saglabā dabas vērtības, un saimnieciskiem darbiem vajag meža centra saskaņojumu. Biedrības aprakstā samaksa par visu desmit gadu periodu vidēji ir ap 4 000 € par hektāru, bet katrā īpašumā tā atšķiras. Otrais ceļš ir pastāvīga aizsardzība: vai nu privāta aizsargājama teritorija, kur īpašnieks saņem atlīdzību pēc koku vērtības, vai zemes pārdošana valstij, kur samaksā gan par kokiem, gan par zemi.
Kopš 2008. līdz 2025. gadam Somijā šādi aizsargājamo teritoriju tīklam pievienoti aptuveni 99 500 ha, un vides atbalsta līgumi noslēgti par aptuveni 69 100 ha. Biedrība norāda arī uz rindu: ap 5 000 ha piemērotu vietu gaida finansējumu. Latvijas pašreizējo kārtību biedrība sauc par piespiedu ierobežojumiem ar netaisnīgu atlīdzību un uzskata, ka tā dabai nāk par sliktu.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam: šodien nekas nemainās — tas ir biedrības priekšlikums, nevis likums, un spēkā ir līdzšinējā kompensāciju kārtība. Ja tavā mežā ir biotops, mikroliegums vai citi ierobežojumi, ir vērts sekot, vai jaunā valdība šo jautājumu ņems darba kārtībā, un par savām tiesībām uz atlīdzību jau tagad jautāt Lauku atbalsta dienestā vai Dabas aizsardzības pārvaldē. Ja nezini, kas tavā mežā ir dabas vērtība, 12. novembrī biedrība rīko vebināru tieši par to.
Avots: https://www.mezaipasnieki.lv/dabas-aizsardziba-sakas-ar-uzticesanos-meza-ipasniekam
Valsts zemes dienests 3. novembrī paziņoja, ka no 4. līdz 23. novembrim būs ierobežota pieeja tiem arhīva dokumentiem, kas vēl nav digitalizēti un glabājas Madonā. Tas attiecas uz īpašumiem Madonas novadā, kā arī Cesvainē, Lubānā, Madonas pilsētā un Varakļānu pilsētā.
Iemesls ir pārcelšanās: Madonas arhīva materiālus ved uz Vidzemes reģionālās nodaļas telpām Valmierā, Rīgas ielā 47. Kamēr dokumenti ir ceļā, pakalpojumi, kuriem tie vajadzīgi, var aizkavēties. VZD sola katram klientam, kura pasūtījums skarts, paziņot atsevišķi un darbu turpināt, tiklīdz arhīvs būs iekārtots jaunajā vietā.
Sava pasūtījuma gaitu var redzēt kadastrs.lv sadaļā "Mani pasūtījumi VZD". Jautājumiem VZD norāda tālruni 67038800 un e-pastu info@vzd.gov.lv.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam: ja tavs mežs ir Madonas novadā un tu šobrīd kārto tā pārdošanu, dalīšanu, robežu atjaunošanu vai mantojumu, rēķinies, ka vecāku papīra dokumentu kopijas no VZD var pienākt vēlāk, nekā parasti. Ja pircējs vai mērnieks gaida kādu arhīva dokumentu, pasaki viņam par šo kavējumu jau tagad un pārbaudi savu pasūtījumu kadastrs.lv. Pēc 23. novembra arhīvs strādās Valmierā.
Avots: https://www.vzd.gov.lv/lv/jaunums/lidz-23-novembrim-bus-ierobezota-piekluve-arhiva-dokumentiem-par-ipasumiem-cesvaine-lubana-madonas-un-varaklanu-pilseta-un-madonas-novada
Valsts meža dienests 3. novembrī publicēja pārskatu par mežu veselību šī gada trešajā ceturksnī — jūlijā, augustā un septembrī. Šajos trīs mēnešos VMD izsniedza 1 303 atzinumus sanitārajai vienlaidus cirtei; kopā tie aptver 1 314 ha. Visvairāk bojātu audžu bija eglēs (524 ha) un bērzos (427 ha).
Postījumu cēlonis šogad ir cits nekā pirms gada. 2025. gada tajā pašā ceturksnī dienests galvenokārt redzēja svaigus egļu astoņzobu mizgrauža bojājumus, bet tagad VMD vērtē, ka mizgrauzis būtisku kaitējumu vairs nenodara. Toties strauji auguši vējgāžu bojājumi — galvenokārt pēc 22.–23. augusta vētras.
Dienests nosauc termiņu: līdz 2027. gada 1. jūnijam vētrā bojātie koki no audzes jāizved. Tas vajadzīgs, lai mizgrauzis nesavairotos no jauna. Septembrī rakstījām, ka gāztās egles jānovāc līdz pavasarim; tagad VMD ir devis konkrētu datumu. Vairāk par kaitēkli — VMD vietnes sadaļā "Egļu astoņzobu mizgrauzis".
Ko tas nozīmē meža īpašniekam. Ja augusta vētra tavā mežā gāza vai lauza kokus, apskati audzi un, ja sanitārā cirte vēl nav saskaņota, sazinies ar savu VMD mežniecību par atzinumu. Darbus plāno tā, lai bojātie koki būtu izvesti līdz 2027. gada 1. jūnijam, un darbuzņēmēju meklē laikus. Kokmateriālus, kas jau sakrauti pie ceļa, vari piedāvāt vairākiem pircējiem vienlaikus: https://www.mezatirgus.lv/pardot-kokmaterialus
Avots: https://www.vmd.gov.lv/lv/jaunums/sogad-mezaudzes-samazinajusies-mizgrauza-bet-pieaugusi-vetras-postijumi
Latvijas Meža īpašnieku biedrība pirmdien, 9. novembrī, no 14:00 līdz 15:30 rīko tiešsaistes nodarbību Zoom vidē par to, kā saimniekot mežos gar upēm un strautiem. Runās biedrības, LVMI Silava un LVM GEO pārstāvji.
Galvenais, ko rādīs, — LVM GEO kartē tapis jauns datu slānis tieši upmalu mežiem. Ar to var salīdzināt vairākus apsaimniekošanas scenārijus un paskatīties, kā katrs no tiem ilgākā laikā varētu ietekmēt audzes attīstību un to, ko pētnieki sauc par ekosistēmu pakalpojumiem, — labumu, ko mežs dod ne tikai ar kokmateriāliem. Rīks domāts, lai lēmumu par upmalas nogabalu varētu pieņemt, redzot sekas pēc gadiem, nevis tikai šodienas ienākumu.
Nodarbība ir daļa no Igaunijas–Latvijas Interreg programmas projekta RiForMa, un tā paredzēta meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Biedrības lapā nav norādīts, vai jāpiesakās iepriekš un vai dalība maksā; pieslēgšanās saite un dati ir publicēti turpat.
Šī ir otrā no trim biedrības tiešsaistes nodarbībām novembrī — par atmežošanas regulu 5. novembrī un par dabas daudzveidības elementiem 12. novembrī jau rakstījām mūsu ziņās.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam: ja tavs mežs robežojas ar upi vai strautu, šī ir iespēja pirms nākamās kopšanas vai ciršanas redzēt, ko katra izvēle nozīmē ilgtermiņā, un uzdot jautājumus pētniekiem tieši. Atzīmē kalendārā 9. novembri plkst. 14:00 un saglabā saiti jau tagad. Ja upmalas nogabalu plāno cirst vai pārdot, iepriekš pārbaudi savā VMD mežniecībā, kādi ierobežojumi uz to attiecas.
Avots: https://www.mezaipasnieki.lv/lv/zinasanas/upmalu-mezu-apsaimniekosanas-perspektivas-ekosistemu-pakalpojumu-novertesana-un
MezaTirgus.lv katru nakti nolasa kokmateriālu pircēju publiskos cenrāžus un salīdzina katra pircēja cenu ar viņa paša cenu pirms 30 dienām. 2. novembra rīta dati rāda, ka visvairāk kāpušas lapu koku taras kluču cenas: pie 8 pircējiem 30 dienās vidēji par 9,3 % — no 54,44 līdz 59,50 € par m³. Visas cenas ir bez PVN.
Arī citos lapu koku sortimentos cenas iet uz augšu. Apses zāģbaļķi, resnāki par 24 cm, pie 3 pircējiem sadārdzinājušies par 4,5 % (no 73,33 līdz 76,67 €/m³), apses papīrmalka pie 5 pircējiem par 4,2 % (līdz 49,60 €/m³), bērza papīrmalka pie 5 pircējiem par 2,2 % (līdz 72,74 €/m³). Nedaudz augstāk arī malka: jauktu sugu malka +2 % pie 7 pircējiem (50,53 €/m³), skujkoku malka +1,4 % pie 5 pircējiem (43,00 €/m³).
Lētāk šobrīd maksā par bērza finierklučiem: B klasē pie 4 pircējiem cena 30 dienās sarukusi par 4,7 % — no 96,20 līdz 91,73 €/m³. Egles gulšņiem cena gandrīz nav mainījusies (−0,7 %, 84,68 €/m³).
Zemes tirgū ss.lv šobrīd ir 107 aktīvi meža zemes sludinājumi; pēdējās 14 dienās nākuši klāt 34, bet 30 dienās noņemti 74. Pārdevēji mediānā prasa 4 230 €/ha, un puse sludinājumu ir robežās no 3 487 līdz 6 168 €/ha. Valsts zemes dienesta datos par pēdējiem sešiem mēnešiem — 1 236 darījumos — mediānā samaksāti 3 597 €/ha, tātad prasītā cena ir par aptuveni 18 % augstāka nekā maksātā. Starp novadiem atšķirības ir lielas: Madonas novadā 8 sludinājumos prasa mediānā 5 907 €/ha, Daugavpils novadā 9 sludinājumos 4 333 €/ha, Balvu novadā 4 sludinājumos 3 155 €/ha. Kur sludinājumu ir maz, viens īpašums mediānu var stipri pabīdīt.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam: ja tev ir apse vai bērzs, kas neder finierklučiem, tagad ir vērts salīdzināt vairāku pircēju cenas — taras klučos un papīrmalkā tās 30 dienās kāpušas. Bērza finierkluču cenas savukārt sarukušas, tāpēc pirms pārdošanas paprasi piedāvājumu vairāk nekā vienam pircējam. Ja domā pārdot zemi, rēķinies, ka darījumos maksā mazāk, nekā prasa sludinājumos — šobrīd starpība ir ap 18 %. Katra pircēja cenas pa sortimentiem redzamas MezaTirgus.lv koksnes cenu lapā.
Avots: https://www.mezatirgus.lv/koksnes-cenas (pircēju cenrāži un ss.lv sludinājumi, nolasīti 2. novembrī; VZD darījumu dati par pēdējiem 6 mēnešiem)
Vispirms tu atrodi savu mežu — pēc adreses, mājas nosaukuma vai kadastra numura — un redzi sava meža faktus, kadastrālo vērtību un kaimiņu īpašumu pārdošanas cenas pēdējos 24 mēnešos. Šis tirgus konteksts vēlāk palīdz nepiekrist pirmajam zvanam un salīdzināt vairākus piedāvājumus.
Kā MezaTirgus.lv pelna?+
Pārdevējam MezaTirgus.lv ir bez maksas. Maksā tikai pircējs, kura piedāvājumu pārdevējs pieņem: 2 % no pieņemtās cenas, ne mazāk kā 150 €. Rēķinu izraksta Brain Club SIA. Par piedāvājumiem, kas netiek pieņemti, nemaksā neviens.
Kā saņemt piedāvājumus no vairākiem pircējiem?+
Sagatavo sava meža Meža pasi (to var izdarīt arī kopā ar mums pa telefonu vai WhatsApp), un mēs to nosūtām pircēju uzņēmumiem, kas pērk šādus mežus tavā novadā. Tie, kam mežs der, atbild ar nesaistošu cenu. Tu salīdzini piedāvājumus vienuviet un atklāj kontaktus tikai tam pircējam, kuru izvēlies. Pārdevējam tas ir bez maksas.
Vai varu aprunāties ar cilvēku?+
Jā. Zvani vai raksti WhatsApp: Mārtiņš Īviņš atbild darba dienās un palīdz saprast, cik vērts ir mežs, cirsma vai kokmateriāli, kā un kam tos pārdot un vai saņemtais piedāvājums ir godīgs.
Kā palielināt sava meža vērtību pirms pārdošanas?+
Meža inventarizācija, savlaicīga jaunaudžu kopšana un dokumentēta meža pase parāda pircējam, ka mežs ir kopts un caurspīdīgs. Kopts mežs aug vērtībā ātrāk un parasti pārdošanā iegūst augstāku cenu nekā nezināma stāvokļa īpašums.
Vai mani dati būs publiski redzami?+
Nē. Tu pats izvēlies, kad un kuram pircējam atklāt savu kontaktinformāciju. Fizisko personu vārdi īpašnieku sadaļās tiek aizsegti — redzami tikai iniciāļi un īpašnieka tips (privātpersona vai uzņēmums).
No kurienes nāk dati par cenām?+
Meža cenas un platības nāk no Latvijas atvērtajiem reģistriem: Valsts zemes dienesta (VZD) kadastra un Nekustamā īpašuma tirgus datu bāzes, Meža valsts reģistra, Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta. Koksnes cenas nolasām no pircēju publiskajiem cenrāžiem katru nakti; reģistru datus atjaunojam reizi nedēļā vai mēnesī.
Vai varu sākt, ja nezinu sava meža precīzu inventarizāciju?+
Jā. Pietiek ar kadastra numuru — pārējais (platība, robežas, kadastrālā vērtība, kaimiņu darījumi) parādīsies automātiski. Precīzai mežaudzes stāvokļa novērtēšanai vēlāk varēsi augšupielādēt savu meža inventarizāciju.
