Bērza papīrmalka un taras koksne šoruden kļūst arvien dārgāka, kamēr skujkoku papīrmalkas cena stāv uz vietas. To rāda meža izsoļu sistēmas E-silva apkopotie dati, par kuriem 6. novembrī ziņoja LETA un Dienas Bizness. Oktobra beigās bērza papīrmalku tirgū vidēji pirka ap 77 €/m³, ostās — līdz 82 €/m³, bet par bērza taras koksni ostās augstākie piedāvājumi sasniedza 86 €/m³.
Pārējos sortimentos aina mierīgāka: priedes un egles papīrmalka vidēji ap 65 €/m³, apses papīrmalka ap 55 €/m³. Par kvalitatīviem, resniem bērza finierklučiem saplākšņa ražotāji gatavi maksāt ap 150 €/m³ un vairāk.
Kāpēc tieši bērzs? E-silva to skaidro ar izejvielu trūkumu Somijas un Zviedrijas papīra un celulozes rūpnīcās: agrāk tās lielu daļu bērza ieveda no Krievijas un Baltkrievijas, tagad šis ceļš ir slēgts, tāpēc bērzu pērk Baltijā, un Somijā tā iepirkuma cenas joprojām aug. Otrs iemesls ir konkurence ar finiera ražotājiem — mežizstrādātāji vērtīgāko stumbra daļu novirza finierim, papīrmalkas un taras pircējiem paliek mazāk koksnes, un viņi ceļ cenu, lai rūpnīcām netrūktu izejvielu. Klāt nāk ES atmežošanas regula: lielajiem uzņēmumiem tā jāievēro no decembra beigām, un Eiropas pircēji jau tagad meklē koksni, kuras izcelsmi var droši izsekot.
Mūsu pašu dati rāda to pašu virzienu. MezaTirgus.lv koksnes cenās (pircēju publiskie cenrāži, bez PVN, 6. novembrī) bērza papīrmalka pie 5 pircējiem 30 dienās kāpusi no 73,60 līdz 76,14 €/m³ jeb par 3,5 %. Toties bērza finierkluči (B klase) pie 3 pircējiem šajā laikā kļuvuši par 4 % lētāki — no 106,60 līdz 102,30 €/m³.
E-silva gan atgādina, ka cenas bezgalīgi augt nevar — tās jau ir vēsturiski augstā līmenī. Turpmāk tās noteiks pieprasījums pēc papīra un iepakojuma: ja pircēji pasaulē šos produktus pirks mazāk, tas atsauksies arī uz apaļkoku iepirkuma cenām. Tuvākajā laikā bērza sortimentu tirgum gan prognozē stabilu aktivitāti.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam. Ja tavā mežā ir pieaugušas bērzu audzes vai bērzs ir liela cirsmas daļa, šis ir labs brīdis salīdzināt vairāku pircēju piedāvājumus — nevis steigties ar pirmo. Prasi cenu pa sortimentiem (finierkluči, papīrmalka, taras koksne), jo kopējā summa bez sadalījuma neļauj saprast, vai par vērtīgāko stumbra daļu maksā pietiekami. Ņem vērā, ka ostās maksā vairāk nekā vidēji tirgū, bet līdz ostai koksne jāaizved. Un gatavojies atmežošanas regulai: pircēji arvien biežāk prasīs pierādīt, no kura meža koksne nāk.
Avoti: https://db.lv/zinas/berza-papirmalkas-iepirkuma-cena-turpina-pieaugt un https://www.mezatirgus.lv/koksnes-cenas
Latvijas Meža īpašnieku biedrība 4. novembrī aicināja jauno Saeimu un valdību sākt sarunu par to, kā Latvijā dabu mežā sargāt ar īpašnieka piekrišanu, nevis ar uzliktiem aizliegumiem. Par paraugu biedrība min Somijas programmu METSO, ar kuru oktobra beigās Somijā iepazinās biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks kopā ar Latvijas valsts iestāžu pārstāvjiem.
Somijā METSO darbojas kopš 2008. gada un ir plānota līdz 2040. gadam. Ideja ir vienkārša: vietu var piedāvāt pats īpašnieks vai meža konsultants, speciālists novērtē, kādas dabas vērtības tur ir, un tad ar īpašnieku izrunā robežas un samaksu. Īpašnieks var atteikties; arī valsts lemj, vai vieta ir pietiekami vērtīga un vai pietiek naudas.
Ir divi ceļi. Pirmais ir līgums uz desmit gadiem: zeme paliek īpašniekam, viņš saglabā dabas vērtības, un saimnieciskiem darbiem vajag meža centra saskaņojumu. Biedrības aprakstā samaksa par visu desmit gadu periodu vidēji ir ap 4 000 € par hektāru, bet katrā īpašumā tā atšķiras. Otrais ceļš ir pastāvīga aizsardzība: vai nu privāta aizsargājama teritorija, kur īpašnieks saņem atlīdzību pēc koku vērtības, vai zemes pārdošana valstij, kur samaksā gan par kokiem, gan par zemi.
Kopš 2008. līdz 2025. gadam Somijā šādi aizsargājamo teritoriju tīklam pievienoti aptuveni 99 500 ha, un vides atbalsta līgumi noslēgti par aptuveni 69 100 ha. Biedrība norāda arī uz rindu: ap 5 000 ha piemērotu vietu gaida finansējumu. Latvijas pašreizējo kārtību biedrība sauc par piespiedu ierobežojumiem ar netaisnīgu atlīdzību un uzskata, ka tā dabai nāk par sliktu.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam: šodien nekas nemainās — tas ir biedrības priekšlikums, nevis likums, un spēkā ir līdzšinējā kompensāciju kārtība. Ja tavā mežā ir biotops, mikroliegums vai citi ierobežojumi, ir vērts sekot, vai jaunā valdība šo jautājumu ņems darba kārtībā, un par savām tiesībām uz atlīdzību jau tagad jautāt Lauku atbalsta dienestā vai Dabas aizsardzības pārvaldē. Ja nezini, kas tavā mežā ir dabas vērtība, 12. novembrī biedrība rīko vebināru tieši par to.
Avots: https://www.mezaipasnieki.lv/dabas-aizsardziba-sakas-ar-uzticesanos-meza-ipasniekam
Valsts zemes dienests 3. novembrī paziņoja, ka no 4. līdz 23. novembrim būs ierobežota pieeja tiem arhīva dokumentiem, kas vēl nav digitalizēti un glabājas Madonā. Tas attiecas uz īpašumiem Madonas novadā, kā arī Cesvainē, Lubānā, Madonas pilsētā un Varakļānu pilsētā.
Iemesls ir pārcelšanās: Madonas arhīva materiālus ved uz Vidzemes reģionālās nodaļas telpām Valmierā, Rīgas ielā 47. Kamēr dokumenti ir ceļā, pakalpojumi, kuriem tie vajadzīgi, var aizkavēties. VZD sola katram klientam, kura pasūtījums skarts, paziņot atsevišķi un darbu turpināt, tiklīdz arhīvs būs iekārtots jaunajā vietā.
Sava pasūtījuma gaitu var redzēt kadastrs.lv sadaļā "Mani pasūtījumi VZD". Jautājumiem VZD norāda tālruni 67038800 un e-pastu info@vzd.gov.lv.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam: ja tavs mežs ir Madonas novadā un tu šobrīd kārto tā pārdošanu, dalīšanu, robežu atjaunošanu vai mantojumu, rēķinies, ka vecāku papīra dokumentu kopijas no VZD var pienākt vēlāk, nekā parasti. Ja pircējs vai mērnieks gaida kādu arhīva dokumentu, pasaki viņam par šo kavējumu jau tagad un pārbaudi savu pasūtījumu kadastrs.lv. Pēc 23. novembra arhīvs strādās Valmierā.
Avots: https://www.vzd.gov.lv/lv/jaunums/lidz-23-novembrim-bus-ierobezota-piekluve-arhiva-dokumentiem-par-ipasumiem-cesvaine-lubana-madonas-un-varaklanu-pilseta-un-madonas-novada
Valsts meža dienests 3. novembrī publicēja pārskatu par mežu veselību šī gada trešajā ceturksnī — jūlijā, augustā un septembrī. Šajos trīs mēnešos VMD izsniedza 1 303 atzinumus sanitārajai vienlaidus cirtei; kopā tie aptver 1 314 ha. Visvairāk bojātu audžu bija eglēs (524 ha) un bērzos (427 ha).
Postījumu cēlonis šogad ir cits nekā pirms gada. 2025. gada tajā pašā ceturksnī dienests galvenokārt redzēja svaigus egļu astoņzobu mizgrauža bojājumus, bet tagad VMD vērtē, ka mizgrauzis būtisku kaitējumu vairs nenodara. Toties strauji auguši vējgāžu bojājumi — galvenokārt pēc 22.–23. augusta vētras.
Dienests nosauc termiņu: līdz 2027. gada 1. jūnijam vētrā bojātie koki no audzes jāizved. Tas vajadzīgs, lai mizgrauzis nesavairotos no jauna. Septembrī rakstījām, ka gāztās egles jānovāc līdz pavasarim; tagad VMD ir devis konkrētu datumu. Vairāk par kaitēkli — VMD vietnes sadaļā "Egļu astoņzobu mizgrauzis".
Ko tas nozīmē meža īpašniekam. Ja augusta vētra tavā mežā gāza vai lauza kokus, apskati audzi un, ja sanitārā cirte vēl nav saskaņota, sazinies ar savu VMD mežniecību par atzinumu. Darbus plāno tā, lai bojātie koki būtu izvesti līdz 2027. gada 1. jūnijam, un darbuzņēmēju meklē laikus. Kokmateriālus, kas jau sakrauti pie ceļa, vari piedāvāt vairākiem pircējiem vienlaikus: https://www.mezatirgus.lv/pardot-kokmaterialus
Avots: https://www.vmd.gov.lv/lv/jaunums/sogad-mezaudzes-samazinajusies-mizgrauza-bet-pieaugusi-vetras-postijumi
Latvijas Meža īpašnieku biedrība pirmdien, 9. novembrī, no 14:00 līdz 15:30 rīko tiešsaistes nodarbību Zoom vidē par to, kā saimniekot mežos gar upēm un strautiem. Runās biedrības, LVMI Silava un LVM GEO pārstāvji.
Galvenais, ko rādīs, — LVM GEO kartē tapis jauns datu slānis tieši upmalu mežiem. Ar to var salīdzināt vairākus apsaimniekošanas scenārijus un paskatīties, kā katrs no tiem ilgākā laikā varētu ietekmēt audzes attīstību un to, ko pētnieki sauc par ekosistēmu pakalpojumiem, — labumu, ko mežs dod ne tikai ar kokmateriāliem. Rīks domāts, lai lēmumu par upmalas nogabalu varētu pieņemt, redzot sekas pēc gadiem, nevis tikai šodienas ienākumu.
Nodarbība ir daļa no Igaunijas–Latvijas Interreg programmas projekta RiForMa, un tā paredzēta meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Biedrības lapā nav norādīts, vai jāpiesakās iepriekš un vai dalība maksā; pieslēgšanās saite un dati ir publicēti turpat.
Šī ir otrā no trim biedrības tiešsaistes nodarbībām novembrī — par atmežošanas regulu 5. novembrī un par dabas daudzveidības elementiem 12. novembrī jau rakstījām mūsu ziņās.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam: ja tavs mežs robežojas ar upi vai strautu, šī ir iespēja pirms nākamās kopšanas vai ciršanas redzēt, ko katra izvēle nozīmē ilgtermiņā, un uzdot jautājumus pētniekiem tieši. Atzīmē kalendārā 9. novembri plkst. 14:00 un saglabā saiti jau tagad. Ja upmalas nogabalu plāno cirst vai pārdot, iepriekš pārbaudi savā VMD mežniecībā, kādi ierobežojumi uz to attiecas.
Avots: https://www.mezaipasnieki.lv/lv/zinasanas/upmalu-mezu-apsaimniekosanas-perspektivas-ekosistemu-pakalpojumu-novertesana-un
MezaTirgus.lv katru nakti nolasa kokmateriālu pircēju publiskos cenrāžus un salīdzina katra pircēja cenu ar viņa paša cenu pirms 30 dienām. 2. novembra rīta dati rāda, ka visvairāk kāpušas lapu koku taras kluču cenas: pie 8 pircējiem 30 dienās vidēji par 9,3 % — no 54,44 līdz 59,50 € par m³. Visas cenas ir bez PVN.
Arī citos lapu koku sortimentos cenas iet uz augšu. Apses zāģbaļķi, resnāki par 24 cm, pie 3 pircējiem sadārdzinājušies par 4,5 % (no 73,33 līdz 76,67 €/m³), apses papīrmalka pie 5 pircējiem par 4,2 % (līdz 49,60 €/m³), bērza papīrmalka pie 5 pircējiem par 2,2 % (līdz 72,74 €/m³). Nedaudz augstāk arī malka: jauktu sugu malka +2 % pie 7 pircējiem (50,53 €/m³), skujkoku malka +1,4 % pie 5 pircējiem (43,00 €/m³).
Lētāk šobrīd maksā par bērza finierklučiem: B klasē pie 4 pircējiem cena 30 dienās sarukusi par 4,7 % — no 96,20 līdz 91,73 €/m³. Egles gulšņiem cena gandrīz nav mainījusies (−0,7 %, 84,68 €/m³).
Zemes tirgū ss.lv šobrīd ir 107 aktīvi meža zemes sludinājumi; pēdējās 14 dienās nākuši klāt 34, bet 30 dienās noņemti 74. Pārdevēji mediānā prasa 4 230 €/ha, un puse sludinājumu ir robežās no 3 487 līdz 6 168 €/ha. Valsts zemes dienesta datos par pēdējiem sešiem mēnešiem — 1 236 darījumos — mediānā samaksāti 3 597 €/ha, tātad prasītā cena ir par aptuveni 18 % augstāka nekā maksātā. Starp novadiem atšķirības ir lielas: Madonas novadā 8 sludinājumos prasa mediānā 5 907 €/ha, Daugavpils novadā 9 sludinājumos 4 333 €/ha, Balvu novadā 4 sludinājumos 3 155 €/ha. Kur sludinājumu ir maz, viens īpašums mediānu var stipri pabīdīt.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam: ja tev ir apse vai bērzs, kas neder finierklučiem, tagad ir vērts salīdzināt vairāku pircēju cenas — taras klučos un papīrmalkā tās 30 dienās kāpušas. Bērza finierkluču cenas savukārt sarukušas, tāpēc pirms pārdošanas paprasi piedāvājumu vairāk nekā vienam pircējam. Ja domā pārdot zemi, rēķinies, ka darījumos maksā mazāk, nekā prasa sludinājumos — šobrīd starpība ir ap 18 %. Katra pircēja cenas pa sortimentiem redzamas MezaTirgus.lv koksnes cenu lapā.
Avots: https://www.mezatirgus.lv/koksnes-cenas (pircēju cenrāži un ss.lv sludinājumi, nolasīti 2. novembrī; VZD darījumu dati par pēdējiem 6 mēnešiem)
Latvijas Meža īpašnieku biedrība 12. novembrī no 14:00 līdz 15:00 rīko tiešsaistes vebināru par dabas daudzveidības elementiem mežā, kurā saimnieko un cērt. Runās mežkopis Agnis Graudulis, un solītais uzsvars ir uz praktiskiem padomiem, nevis teoriju.
Biedrības pasākuma aprakstā teikts, ka mežs tiks aplūkots kā barības ķēde: kas tajā dzīvo, kas no kā pārtiek un kā tas viss saistīts ar audzes veselību. Galvenais jautājums — kā šos elementus atstāt un kopt tā, lai tie nāk par labu arī paša īpašnieka saimnieciskajām interesēm, nevis ir tikai pienākums.
Vebinārs notiks Zoom platformā; pievienošanās saite un dati ir biedrības pasākuma lapā. Par dalības maksu lapā nekas nav norādīts — ja tas tev svarīgi, pajautā biedrībai. Nedēļu agrāk, 5. novembrī, tā pati biedrība rīko vebināru par atmežošanas regulu — par to rakstījām jau iepriekš: https://www.mezatirgus.lv/zinas
Ko tas nozīmē meža īpašniekam: ja plāno ciršanu, kopšanu vai vienkārši gribi saprast, kuras dabas vērtības savā mežā ir vērts saglabāt un kāpēc, šī ir viena stunda bez brauciena. Ieraksti 12. novembri plkst. 14:00 kalendārā un dienu iepriekš atver pasākuma lapu, lai saite būtu pie rokas.
Avots: https://www.mezaipasnieki.lv/zinasanas/dabas-daudzveidibas-elementi-meza-praktiski-ieteikumi
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts «Silava» trešdien, 4. novembrī, no 10:00 līdz 16:00 aicina uz lauka semināru Kalsnavas mežu novadā. Tikšanās notiks dabā, pie Silavas Meža pētīšanas stacijas izmēģinājumu objektiem. Seminārs domāts meža īpašniekiem, nozares speciālistiem un ikvienam, kam šī tēma interesē.
Stāstīs četri Silavas pētnieki. Galvenie jautājumi: kādu lomu lapu koki spēlē, lai mežaudze labāk pārciestu mainīgo klimatu, kā to daļu mežā palielināt, kā kokaudzētavā veidot stādījumus tā, lai saglabātos dabas daudzveidība, un kādi saimniekošanas paņēmieni palīdz mežam pielāgoties. Pasākums ir daļa no pētījuma ForestBand, ko finansē Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma un ko Silava veic kopā ar Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāti.
Dalībai jāreģistrējas iepriekš ar anketu Silavas mājaslapā. Precīzo tikšanās vietu organizatori nosūtīs pa e-pastu tikai pieteiktajiem dalībniekiem. Vai dalība maksā un līdz kuram datumam var pieteikties, lapā nav norādīts, tāpēc to vērts noskaidrot, piesakoties. Tajā pašā lapā var lejupielādēt programmu. Par šo semināru savā pasākumu sarakstā informē arī Latvijas Meža īpašnieku biedrība.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam: ja pēc kailcirtes vai vētras izlem, ko stādīt, vai kop jaunaudzi un domā, cik bērzu vai apšu atstāt starp skujkokiem, šī ir iespēja vienā dienā redzēt pētījumu objektus dabā un pajautāt pētniekiem tieši par savu situāciju. Seminārs ir jau nākamnedēļ, un vietu uzzina tikai reģistrētie, tāpēc piesakies laikus. Tā kā diena paies izmēģinājumu objektos, ģērbies atbilstoši laikapstākļiem.
Avoti: https://www.silava.lv/aktualitates/seminara-kalsnava-iepazistinas-ar-lapu-koku-nozimi-meza-noturibas-un-biologiskas-daudzveidibas-veicinasana un https://www.mezaipasnieki.lv/lv/zinasanas/seminars-lapu-koki-daudzveidigakiem-un-noturigakiem-meziem
ES Atmežošanas regula (EUDR) vairs nav tālas nākotnes jautājums. Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB) savā vebināra aprakstā raksta, ka regulas prasības būs spēkā no 2026. gada 30. decembra. Lai īpašnieki paspētu sagatavoties, biedrība 5. novembrī no 14:00 līdz 15:00 tiešsaistē, Zoom platformā, rīko stundu garu vebināru par to, kas meža īpašniekiem mainīsies no 2027. gada.
Vebinārā runās par nosacījumiem, kas īpašniekam būs jāievēro, un par to, kam pievērst uzmanību, kad tiek pārdoti kokmateriāli. Klausītāji varēs uzdot savus jautājumus. Pieslēgšanās saite ir publicēta biedrības lapā; dalības maksa tur nav minēta.
Regula tuvojas arī citās nozarēs. Zemkopības ministrija 27. oktobrī paziņoja, ka valdība ļāvusi liellopu audzētājiem pilnvarot Lauku atbalsta dienestu iesniegt regulas prasītos dokumentus viņu vietā, izmantojot datus, kas valsts reģistros jau ir. Ministrija atgādina regulas mērķi — ierobežot tādu produktu nonākšanu tirgū, kuru dēļ tiek iznīcināti vai noplicināti meži. Paziņojumā minēti divi termiņi: vidējām un lielām saimniecībām 30. decembris, mikro un mazām — 2027. gada 30. jūnijs. Tie attiecas uz lopkopjiem; vai līdzīgs atvieglojums būs arī mazajiem meža īpašniekiem, ministrijas paziņojumā nav teikts.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam: ja plāno pārdot cirsmu vai kokmateriālus ap gadu miju vai nākamgad, tas var nozīmēt, ka pircējs prasīs vairāk ziņu par to, no kurienes koksne nāk. Pirms 5. novembra pieraksti savus jautājumus — piemēram, vai mazam īpašniekam ir vēlāks termiņš un kas jādara pārdevējam, kas — pircējam — un uzdod tos vebinārā. Pārliecinies, ka Meža valsts reģistrā dati par tavu mežu ir aktuāli. Par savu konkrēto gadījumu jautā Valsts meža dienestam vai savai mežniecībai.
Avoti: https://www.mezaipasnieki.lv/lv/zinasanas/atmezosanas-regula-kas-no-2027-gada-mainisies-meza-ipasniekiem un https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/liellopu-audzetajiem-atvieglos-es-atmezosanas-regulas-prasibu-izpildi
Latvijas Mežu sertifikācijas padome (LMSP) 29. oktobrī rīko savu 11. starptautisko konferenci par vidi un ilgtspējīgu meža un zemes pārvaldību. Tā notiks Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātē Jelgavā, Akadēmijas ielā 11, no 9:00 līdz 16:15; klātienē reģistrēties var no 8:00.
Piedalīties var bez maksas, taču iepriekš jāpiesakās — saite ir Meža īpašnieku biedrības lapā. Kas nevar atbraukt, var skatīties tiešraidi portālos zemeunvalsts.lv un db.lv. Konference notiek latviešu un angļu valodā, klātienē būs tulkojums.
Uzstāsies zinātnieki no Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes un divām Polijas universitātēm, kā arī Latvijas universitātes, ministrijas un meža nozares pārstāvji. Galvenā paneļdiskusija būs par to, kā, izmantojot dabas resursus, salāgot dabas, biznesa un sabiedrības intereses.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam: šādās sarunās nozare un valsts iezīmē, kādas prasības mežsaimniecībai var nākt nākamajos gados — sertifikācija, dabas aizsardzība, ES mērķi. Ja gribi to dzirdēt no pirmavota, rīt no 9:00 atver tiešraidi vai, ja paspēj pieteikties, brauc uz Jelgavu. Ja nezini, vai un kā sertifikācija skar tieši tavu mežu, to var pajautāt Meža īpašnieku biedrībai.
Avots: https://www.mezaipasnieki.lv/lv/zinasanas/lmsp-11-starptautiska-konference-vide-un-ilgtspejiga-meza-un-zemes-parvaldiba-aktualakie
Pēc Starptautiskā tirdzniecības centra (ITC) datiem par 2025. gadu, ko 27. oktobrī apkopoja Dienas Bizness, Latvija lapu koku malkas eksportā ir pirmā pasaulē: 124 miljoni eiro jeb 22 % no visas pasaulē eksportētās lapu koku malkas. Nākamā ir Bosnija un Hercegovina ar 16,3 %.
Visvairāk naudas no koksnes kurināmā Latvija tomēr pelna ar granulām — 346 miljoni eiro. Ar 7,4 % pasaules tirgus tā ir trešā aiz ASV (36,6 %) un Kanādas (10,3 %). Skujkoku šķeldu Latvija eksportējusi par 124,5 miljoniem eiro (14,35 %, otrā vieta aiz ASV), skujkoku malku — par 13,5 miljoniem eiro (10 %, trešā vieta), kokskaidu briketes — par 6,4 miljoniem eiro (9,4 %, piektā vieta).
Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija ir pirmā pasaulē četrās pozīcijās: skujkoku šķeldā (67,4 € uz cilvēku), lapu koku malkā (42,3 €), neaglomerētās zāģu skaidās (7,8 €) un skujkoku malkā (7,3 €). Lapu koku šķeldā tā ir otrā ar 19,7 € uz iedzīvotāju.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam: malka, papīrmalka un šķeldojamā koksne nav cirsmas "atlikums" — tām ir liels noiets ārpus Latvijas, un tas ir pamats prasīt par tām godīgu cenu. Īpaši tas attiecas uz bērza, apses un alkšņa audzēm, kur liela daļa krājas ir zemākas kvalitātes koksne. Eksporta ienākumi gan nav cena, ko saņem īpašnieks: to nosaka pircēju cenrāži un tas, cik pircēju sacenšas par tavu cirsmu vai krautni. Pirms pārdod, palūdz cenu katram sortimentam atsevišķi, arī malkai un šķeldai, un salīdzini vairākus piedāvājumus. Pircēju cenrāžus, arī malkai, vari redzēt MezaTirgus.lv koksnes cenu lapā.
Avots: https://www.db.lv/zinas/kurinamas-koksnes-lideros
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centrs (MKPC) 26. oktobrī publicēja mācību un semināru sarakstu novembrim un decembrim. Lielākā daļa notiek Kurzemē, viens kurss — Madonā. Tēmas ir tieši tās, kas meža īpašniekam rūp pēc ciršanas un stādīšanas: kā pasargāt jauno mežu no briežiem un aļņiem, kā to kopt un kāpēc jāuztur grāvji.
Pirmais seminārs ir 6. novembrī no 10:00 Grobiņas pagastā Dienvidkurzemes novadā — par jaunaudžu aizsardzību pret pārnadžu postījumiem un VMD e-pakalpojumiem. 13. novembrī no 11:00 Talsu novadā, īpašumā "Novadiņi", stāstīs par meža meliorāciju. Kurss par jaunaudžu kopšanu, lai mežs augtu ražīgāks un izturīgāks, notiks divreiz: 9.–21. novembrī Jaunlutriņu pagastā Saldus novadā (klātienē un attālināti) un 19.–21. novembrī Madonas novada bibliotēkā. No 16. novembra līdz 5. decembrim vakaros no 17:30 Dienvidkurzemē būs kurss par jauna meža ieaudzēšanu un dažādu koku sugu stādīšanu, arī hibrīdformātā.
Mednieku kolektīviem sarakstā ir trīs mācības par savvaļas dzīvnieku slimībām un medījuma gaļas higiēnu: 7.–8. novembrī Grobiņā un Vaiņodē, 28.–29. novembrī Grobiņā un 6.–20. decembrī Ģibuļu pagastā Talsu novadā.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam: ja tev ir jaunaudze vai nesen atjaunota cirsma, tieši kopšana un aizsardzība pret pārnadžiem nosaka, cik vērta būs nākamā cirsma. Ja dzīvo Kurzemē vai Madonas pusē, izvēlies tēmu un piesakies pirms nodarbības. Sarakstā nav norādīts, vai mācības ir bez maksas, tāpēc maksu un pieteikšanos noskaidro pie rīkotāja; pilns kalendārs ir LLKC saitē https://ej.uz/ov9u.
Avots: https://www.mezaipasnieki.lv/lv/meza-konsultaciju-pakalpojumu-centrs-aicina-piedalities-macibas-un-seminaros
MezaTirgus.lv katru nakti nolasa koksnes pircēju publiskos cenrāžus un salīdzina katra pircēja cenu ar viņa paša cenu pirms 30 dienām. Pēc 26. oktobra rīta datiem visvairāk mēneša laikā pieaugusi cena lapu koku taras klučiem: septiņiem pircējiem vidēji no 57,5 līdz 63,86 €/m³, tas ir, par 11,1 %. Visas cenas ir bez PVN.
Kas vēl kāpa: apses zāģbaļķi virs 24 cm +4,5 % (3 pircēji, tagad vidēji 76,67 €/m³), apses papīrmalka +4,2 % (5 pircēji, 49,6 €/m³), bērza papīrmalka +3,3 % (5 pircēji, 72,6 €/m³), ozola zāģbaļķi +2,2 % (3 pircēji, 153,33 €/m³) un jauktu sugu malka +1,6 % (6 pircēji, 51,28 €/m³). Lejup gāja bērza finierkluči B klasē: −3,6 % (5 pircēji, no 98,96 uz 95,38 €/m³), un egles zāģbaļķi 18–26 cm palika gandrīz uz vietas, −0,8 % (5 pircēji, 96,66 €/m³). Finierkluči bija lētāki arī mūsu oktobra vidus pārskatā.
Zemes tirgus. 26. oktobrī ss.lv bija 111 aktīvi meža zemes sludinājumi; 30 no tiem parādījās pēdējās divās nedēļās, bet 65 sludinājumi pēdējo 30 dienu laikā pazuda. Prasītās cenas mediāna ir 4 250 €/ha, un puse sludinājumu ir robežās no 3 488 līdz 6 400 €/ha. Valsts zemes dienesta datos pēdējo sešu mēnešu 1 296 darījumu mediāna ir 3 597 €/ha — sludinājumos prasa par 18 % vairāk, nekā darījumos patiesībā samaksā. Pēc prasītās mediānas zemākās cenas ir Daugavpils novadā (3 250 €/ha, 11 sludinājumi), Balvu novadā (3 333 €/ha) un Ludzas novadā (3 500 €/ha), augstākās Gulbenes (6 067 €/ha) un Tukuma novadā (6 042 €/ha), kur sludinājumu ir pa četriem.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam. Ja tavā cirsmā ir daudz lapu koku, šobrīd par taras klučiem, apsi un bērza papīrmalku pircēji maksā vairāk nekā pirms mēneša — pirms līguma lūdz piedāvājumu vismaz trim pircējiem, jo starpība starp tiem bieži ir lielāka par mēneša cenu kustību. Ja plāno pārdot bērza finierklučus, ņem vērā, ka to cena slīd jau otro pārskatu pēc kārtas. Pārdodot zemi, rēķinies ar darījumu cenām, nevis sludinājumiem: tieši darījumu cena parāda, ko pircēji tavā apkaimē gatavi maksāt. Mūsu skaitļi ir vidējie tiem pircējiem, kas cenrāžus publicē; konkrētais piedāvājums atkarīgs no kvalitātes, apjoma un attāluma līdz pircējam. Visu pircēju cenas pa sortimentiem var salīdzināt MezaTirgus.lv koksnes cenu lapā.
Avots: https://www.mezatirgus.lv/koksnes-cenas (MezaTirgus.lv dati: pircēju publiskie cenrāži, ss.lv sludinājumi un VZD darījumi, 26.10.2026.)
Trešdien, 21. oktobrī, Latvijā piesardzības nolūkos uz laiku atslēdza daudzas valsts iestāžu, pašvaldību un arī uzņēmumu interneta vietnes. Iemesls ir divas kritiskas kļūdas PHP — programmēšanas valodā, ar kuru veidota liela daļa mājaslapu, e-veikalu un klientu portālu. Kļūdas skar PHP versijas, sākot ar piekto. LSM uzsver, ka lapas slēdza drošības labad, nevis tāpēc, ka tajās kāds būtu ielauzies.
Pēc LSM ziņām, trešdien slēgtas bija 165 valsts iestāžu vietnes, un valsts un pašvaldību tīmekļvietņu kopīgā platforma nestrādāja aptuveni 3,5 stundas. Trešdienas vakarā pavisam bez piekļuves vēl bija mazāk nekā 20 valstij svarīgi resursi, un lielākā daļa slēgto lapu jau atkal darbojas. Ceturtdien līdz apmēram pulksten 14 nestrādāja vilcienu biļešu vietne vivi.lv un lietotne VIVI, bet Latvenergo lapu atjaunoja pēcpusdienā. Trešdienas vakarā LSM arī norādīja, ka no ārzemēm daļa vietņu var būt pieejama ar ierobežojumiem.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars lapu slēgšanu nosauca par globālu lēmumu: Latvijas un citu Eiropas valstu kiberdrošības speciālisti to darīja aptuveni vienā laikā. Latvijā ievainojamas varētu būt ap 6 000 mājaslapu, un CERT.lv turpina pārbaudīt, vai tās ir salabotas. Neviens sekmīgs uzbrukums, kas izmantotu šīs kļūdas, līdz šim nav reģistrēts — konstatētie mēģinājumi pārsvarā bijuši automātiski un neveiksmīgi. Tomēr CERT.lv neizslēdz, ka cietīs tās lapas, kurās labojumi nav uzstādīti.
Ne visas sistēmas var salabot uzreiz. Daļa organizāciju lieto programmatūras versijas, kurām ražotājs labojumus vairs neizlaiž, — tām vajag pagaidu aizsardzību vai pāreju uz jaunāku tehnoloģiju, bet lielās sistēmās labojumus pirms uzstādīšanas jāpārbauda. CERT.lv atgādina, ka par savu sistēmu uzturēšanu atbild katra organizācija pati, bet iedzīvotājiem iesaka regulāri atjaunināt datorus un viedtālruņus.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam: ja šajās dienās neatvērās kāds e-pakalpojums, iestādes lapa vai uzņēmuma e-veikals vai klientu portāls, visticamāk, tā bija plānota piesardzības atslēgšana, nevis uzlaušana — mēģiniet vēlāk, un, ja esat ārzemēs, rēķinieties ar ierobežojumiem. Ja jāvienojas par kokmateriālu pārdošanu, bet pircēja lapa neatveras, sazinieties ar pircēju pa tālruni vai e-pastu. Ja jums ir sava mājaslapa — piemēram, malkas tirdzniecībai, zāģēšanai vai meža darbu pakalpojumiem —, pajautājiet tās uzturētājam vai mitināšanas uzņēmumam, vai PHP ir atjaunināts un vai jūsu versija vēl tiek atbalstīta. MezaTirgus.lv šīs kļūdas neskar: mūsu lapa nav veidota ar PHP, tāpēc cenas, darījumu dati un rīki strādā kā ierasts.
Mežizstrādātājiem, mežsaimniekiem, taksatoriem un meža īpašniekiem MezaTirgus.lv no šodienas piedāvā darba rīkus, kas strādā pārlūkā un telefonā bez maksas un bez reģistrēšanās. Tie visi ir vienuviet — sadaļā «Rīki» (mezatirgus.lv/riki).
Kubatūras kalkulators aprēķina baļķu tilpumu pēc tievgaļa caurmēra un garuma vai krautnes tilpumu pēc tās izmēriem — katrai rindai un kopā pa sortimentiem un sugām. Sarakstu var izdrukāt, saglabāt kā PDF vai nosūtīt ar saiti, un tas saglabājas pašā ierīcē arī tad, ja mežā pazūd zona.
Caurmēra mērītājs paredzēts darbam parauglaukumā: kokus skaita pa sugām un caurmēra klasēm ar lielām pogām, un rīks uzreiz parāda koku skaitu uz hektāru, šķērslaukumu, krāju, bonitāti un to, vai audze sasniegusi galvenās cirtes vecumu vai caurmēru pēc Ministru kabineta noteikumiem par koku ciršanu mežā.
Cirsmas vērtētājs pēc kadastra numura aizpilda nogabalus no Meža valsts reģistra — sugas, vecumu, augstumu, caurmēru un platību. Rīks parāda, ko drīkst cirst, aprēķina sortimentus un to vērtību pēc šodienas pircēju publiskajām cenām, atskaita ciršanas, pievešanas un transporta izmaksas un novieto rezultātu blakus pārdoto cirsmu izsolēm. Katru skaitli var labot. Tajā pašā lapā var sagatavot cirsmas skici drukāšanai un desmit gadu meža darbu plānu.
Loģistikas kalkulators no meža vai krautuves līdz katram pircēja laukumam atskaita transporta izmaksas no pircēja cenas un sakārto vietas pēc tā, cik paliek par kubikmetru. Uzņēmumi, kas iepērk koksni, savas iepirkuma vietas ar punktu kartē, pieņemtajiem sortimentiem, cenām un darba laiku var pievienot savā MezaTirgus.lv kontā — tad tās redz arī loģistikas kalkulatorā un uzņēmumu kartē.
Visi aprēķini ir palīgs, nevis oficiāls uzmērījums: kokmateriālu pieņemšanā noteicošais ir uzmērītāja akts, audzes datiem — meža inventarizācija. Katrā rīkā norādīts, pēc kuras metodes un normatīva tas rēķina.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam: pirms sarunas ar pircēju var pats novērtēt, cik koksnes ir mežā, ko drīkst cirst un cik tā aptuveni vērta pēc šodienas cenām — un ar šiem skaitļiem lūgt piedāvājumus vairākiem pircējiem, nevis pieņemt pirmo.
AS "Latvijas valsts meži" 22. oktobrī saskaitīja, kā valsts mežiem gājis šī gada ugunsnedrošajā laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. septembrim: 78 ugunsgrēki, kopā 45,63 ha. Nodegusī platība ir 2,5 reizes lielāka nekā 2025. gadā. LVM dzēsa 29,5 % no visiem meža ugunsgrēkiem, kas šogad reģistrēti visā Latvijā.
Galvenā atšķirība no pērnā gada ir ugunsgrēku lielums. Vidēji viens ugunsgrēks LVM mežos šogad aptvēra 0,59 ha, pērn — 0,26 ha, kas bija zemākais rādītājs visā uzņēmuma vēsturē. LVM to skaidro ar laikapstākļiem: periods no 2025. gada septembra līdz 2026. gada maijam bija otrs sausākais, kopš Latvijā veic meteoroloģiskos novērojumus. Kad nokusa sniegs, zemsedze izžuva ļoti ātri, tāpēc aprīlis kļuva par smagāko mēnesi — 37 ugunsgrēki. Vasarā lija vairāk, un ugunsgrēku skaits saruka.
Visbiežāk mežs dega Zemgalē, Vidzemes rietumu daļā un Latgales dienvidos. Galvenais cēlonis joprojām ir cilvēks — ar nodomu vai aiz nevērības. Šogad LVM pirmo reizi pieminēja arī citus iemeslus: elektrolīniju īssavienojumus, kad uz vadiem uzkrituši koki, un divus ugunsgrēkus, ko izraisīja zibens. Visā valstī šogad bija 264 meža ugunsgrēki ar aptuveni 203 ha platību — šos kopējos skaitļus jau aprakstījām rakstā par ugunsnedrošā laikposma beigām; jaunais LVM apkopojumā ir tas, ka ugunsgrēki kļuvuši lielāki un ka galvenais risks bija pavasarī, nevis vasarā.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam: ja ziema atkal būs sausa, bīstamākais laiks būs uzreiz pēc sniega nokušanas, nevis jūlijā. Īpaši, ja tavs mežs ir Zemgalē, Vidzemes rietumos vai Latgales dienvidos, līdz pavasarim izvērtē meža malas pie ceļiem un mājām, kur uguni visbiežāk izraisa cilvēki, un sakārto pievedceļus, pa kuriem var piebraukt ugunsdzēsēji. Ja vētras gāzts koks guļ uz elektrolīnijas vai tai līdzās, nenovāc to pats — ziņo elektrotīkla operatoram. Ja uguns vai vētra tavu audzi ir iznīcinājusi, pārbaudi LAD mājaslapā, vai vēl var pieteikties atbalstam meža atjaunošanai un līdz kuram datumam.
Avots: https://www.lvm.lv/jaunumi/8149-2026-gada-uguns-skarta-meza-platiba-2-5-reizes-lielaka-neka-pern
«Latvijas valsts meži» 20. oktobrī pastāstīja, kā šogad koptas jaunaudzes aizsargājamo ainavu apvidū «Ziemeļgauja». Tur 50 ha platībā pirms gada iestādītas priedes, bērzi un egles. Zāli un krūmus ap stādiem LVM nepļāva ar tehniku — tos nomīdīja kājām, un to darīja maijā, jūnijā un jūlijā, kad zālāji ar jaunajiem kokiem sacenšas visspēcīgāk.
Iemesls ir šīs teritorijas aizsardzības režīms: no 15. marta līdz 31. jūlijam ierastā agrotehniskā kopšana tur nav atļauta. «Ziemeļgauja» izveidota, lai saglabātu senās Gaujas ielejas dabas kompleksu, bioloģiski vērtīgus mežus un pļavas, kā arī retas sugas. Taču tieši šajos mēnešos stādiem visvairāk vajag gaismu, ūdeni un barības vielas, tāpēc LVM izvēlējās paņēmienu bez motorizētiem rīkiem, kas der arī ierobežojumu laikā.
Rezultātu pārbaudīja ar drona fotogrāfijām pirms un pēc darba un apsekojot platības dabā; LVM atzīst, ka paņēmiens strādā. Šajā reģionā tā jau agrāk darīts mazākās platībās. Izmaksas un patērētās darba stundas LVM nav norādījis.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam. Ja tavs mežs atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, pirms pavasara un vasaras kopšanas pārbaudi, kādi ierobežojumi un kādos datumos tur ir spēkā — katrai teritorijai tie ir savi, un tos var atrast teritorijas individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos (likumi.lv) vai jautāt Dabas aizsardzības pārvaldei. Ja tehniku lietot nedrīkst, zāles nomīdīšana ap stādiem maijā–jūlijā ir veids, kā neļaut zālei nomākt jauno mežu. Ja kopšanai meklē darba veicēju, pieprasījumu var atstāt MezaTirgus.lv meža darbu lapā: https://www.mezatirgus.lv/meza-darbi
Avots: https://www.lvm.lv/jaunumi/8146-lvm-pielieto-neierastas-agrotehniskas-kopsanas-metodes-ipasi-aizsargajama-dabas-teritorija
No 20. oktobra spēkā ir Aizsargjoslu likuma grozījumi, ko Saeima pieņēma 8. oktobrī. Mežā gar 110 kV gaisvadu elektrolīnijām no kokiem attīrītā trase tagad ir 18 metri uz katru pusi no līnijas ass, līdz šim tie bija 13 metri. Pati aizsargjosla paliek tāda pati. Ja līnija mežu šķērso jau šobrīd, tās īpašniekam trase jāpielāgo jaunajam platumam līdz 2029. gada 31. decembrim.
Kopā ar to 15. oktobrī stājās spēkā arī grozījumi Meža likumā. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs drīkst 15 metrus platā joslā katrā pusē aiz 110 kV un 330 kV līniju aizsargjoslas nocirst kokus, kas līnijai rada draudus, — pat tik daudz, ka audzes šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko. Par bīstamu audze skaitās tad, ja tās augstums pēc Meža valsts reģistra datiem pārsniedz attālumu no līnijas ass līdz trases malai.
Iemesls ir vētras: kā skaidro LV portāls, augusta vētrā vairāk nekā 70 % no šo līniju bojājumiem izraisīja koki, kas krita uz vadiem.
Koksni likums no īpašnieka neatņem — nocirstie koki paliek zemes īpašniekam. Par lietošanas ierobežojumiem gar jau esošajām 110 kV līnijām energoapgādes uzņēmumam īpašniekam jāmaksā atlīdzība tādā kārtībā, kā to nosaka Enerģētikas likums.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam. Ja tavu mežu šķērso 110 kV līnija, rēķinies, ka līdz 2029. gada beigām trasi paplašinās par pieciem metriem katrā pusē. Nocirstā koksne ir tava — vienojies ar līnijas īpašnieku, kur un kā to atstās, un noskaidro, kā pieteikt atlīdzību. Audžu augstumu līnijas tuvumā vari pārbaudīt Meža valsts reģistrā, kad tas pēc apkopes darbiem atkal strādās (pēc 25. oktobra). Ja gribi pats cirst 15 metru joslā aiz aizsargjoslas, pirms darbiem jautā savā VMD mežniecībā, vai vajag ciršanas apliecinājumu un kas būs jādara ar meža atjaunošanu — likuma grozījumu teksts uz to tieši neatbild.
Avoti: https://likumi.lv/ta/id/371613-grozijumi-aizsargjoslu-likuma un https://likumi.lv/ta/id/371612-grozijumi-meza-likuma, skaidrojums https://lvportals.lv/skaidrojumi/395979-paplasina-trasi-koku-izcirsanai-gar-110-kv-elektrolinijam-mezos-2026
Katru nakti pulksten 3.20 MezaTirgus.lv nolasa Latvijas koksnes pircēju publiskos cenrāžus un salīdzina tā paša pircēja tā paša sortimenta cenu 30 dienu nogrieznī, bez PVN. Stāvoklis 18. oktobrī.
Koksne. Bērza papīrmalka vidēji pie 8 pircējiem +3 % (64,98 → 66,94 €/m³); apses zāģbaļķi virs 24 cm pie 3 pircējiem +4,5 % (73,33 → 76,67 €/m³); lapu koku taras kluči pie 8 pircējiem +3,6 % (54,56 → 56,54 €/m³). Pretējā virzienā bērza finierkluči B klasē: −2,9 % (98,96 → 96,06 €/m³ pie 5 pircējiem). Augstākās publicētās cenas šodien: egles zāģbaļķi līdz 113 €/m³ (7 pircēji), priedes zāģbaļķi līdz 105 €/m³ (8), bērza finierkluči līdz 185 €/m³ (7), bērza papīrmalka 81 €/m³ (8), skuju papīrmalka 68 €/m³ (8), malka jauktām sugām 80 €/m³ (11).
Meža zeme. Sludinājumos aktīvi 81 meža zemes piedāvājumi ar mediānas prasīto cenu 5 000 €/ha (ceturkšņi 3 812 un 6 866 €/ha); pēdējās 14 dienās nākuši klāt 26, pēdējās 30 dienās noņemti 65. Valsts zemes dienestā reģistrētajos darījumos pēdējo sešu mēnešu mediāna ir 3 650 € par meža hektāru pie 1 090 darījumiem — prasītā cena pārsniedz maksāto par 37 %. Pa novadiem (prasītā mediāna): Daugavpils novads 2 933 €/ha (11 sludinājumi), Preiļu 4 202 (6), Rēzeknes 5 250 (6), Cēsu 5 000 (5), Bauskas 5 442 (4), Valmieras 4 450 (4), Madonas 4 242 (4), Limbažu 5 962 (3), Balvu 9 140 (3).
Kā to lasīt. Sludinājumu un darījumu mediānas nav par vieniem un tiem pašiem mežiem, tāpēc starpība rāda, cik pārdevēji cer saņemt virs tā, ko pircēji patiešām maksā — nevis to, cik vērts ir viens konkrēts mežs. Ja pārdodat, Meža pase ar nogabalu krāju un pircēju piedāvājumiem parāda, kur jūsu mežs stāv starp šiem skaitļiem: https://www.mezatirgus.lv/meza-pase
Avots: https://www.mezatirgus.lv/koksnes-cenas un MezaTirgus.lv darījumu datu bāze (VZD darījumi, ss.lv sludinājumi), 18.10.2026.
Attēls ir ilustratīvs.
Saeima 1. oktobrī pieņēma Krimināllikuma grozījumus, kas publicēti "Latvijas Vēstnesī" 14. oktobrī (nr. 198) un ir spēkā kopš 15. oktobra. LV portāls skaidro, ka ar tiem Latvija ievieš 2024. gada ES direktīvu par vides aizsardzību ar krimināltiesību līdzekļiem. Mežu tie skar vairākās vietās.
Meža dedzināšana (107. pants). Starp iespējamiem sodiem tagad ir arī cietumsods līdz 3 gadiem. Ja uguns aizsargājamā teritorijā nopostījusi lielu vai dabai vērtīgu ekosistēmu vai neatgriezeniski sabojājusi augsni vai ūdeni, sods var sasniegt 5 gadus.
Aizsargājamas sugas un biotopi (115. pants). Atbildība paredzēta arī tad, ja tiek iznīcināts vai sabojāts aizsargājams biotops vai vieta, kur dzīvo īpaši aizsargājama suga, un nodarītais kaitējums ir būtisks. Smagākajos gadījumos likums paredz brīvības atņemšanu līdz 8 gadiem. Jauns ir 115.5 pants: ja kāds apzināti strādā, neveicot likumā prasīto ietekmes uz vidi novērtējumu, un tas rada būtisku kaitējumu, draud līdz 5 gadiem. Vai kaitējums ir būtisks, vērtē pēc vairākām pazīmēm, starp tām — cik izmaksātu dabas atjaunošana.
LV portāls arī norāda, ka cilvēks, kurš ir ievērojis dabas aizsardzības noteikumos paredzētos ierobežojumus, no kriminālatbildības tiek atbrīvots. Citiem vārdiem: saimniekošana pēc noteikumiem pati par sevi nav noziegums, bet "nezināju" vairs nav droša atbilde.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam. Pirms ciršanas pārbaudi, vai tavā nogabalā vai tieši blakus nav mikrolieguma, dabas lieguma vai aizsargājama biotopa: to rāda Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu sistēma "Ozols" un Meža valsts reģistrs (MVR līdz 25. oktobrim nav pieejams uzturēšanas darbu dēļ). Ciršanas apliecinājumā ierakstītie nosacījumi jāievēro precīzi, un to pašu prasi no mežizstrādātāja — ieraksti līgumā, ka viņš atbild par ierobežojumu ievērošanu darba laikā. Ja dedzini ciršanas atliekas, dari to tikai tā, kā atļauj ugunsdrošības noteikumi. Šaubu gadījumā jautā savai VMD mežniecībai vai DAP pirms darba, nevis pēc. Ja gatavojies mežu pārdot, Meža pasē atzīmē zināmos ierobežojumus — pircēji tos tik un tā pārbaudīs.
Avoti: https://likumi.lv/ta/id/371606-grozijumi-kriminallikuma un https://lvportals.lv/skaidrojumi/395881-bargaki-sodi-par-noziedzigajiem-nodarijumiem-kas-izdariti-pret-dabas-vidi-2026
Latvijas valsts meži 15. oktobrī paziņoja, ka savās kokaudzētavās piedāvā stādus meža atjaunošanai un jaunu mežu ieaudzēšanai, un aicina meža īpašniekus vajadzīgo daudzumu rezervēt laikus. Bērzu un melnalkšņu ir maz.
Kas ir pieejams un kur. Egle — divgadīgi ietvarstādi Strenčos, Mežvidos un Mazsilos, kā arī divgadīgi kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu Valmierā, Smiltenē un Podiņos. Bērzs — divgadīgi kailsakņu stādi Podiņos, Smiltenē un Popē, bet Rietumlatvijai piemēroti ietvarstādi Mazsilos. Melnalksnis — kailsakņu stādi Valmierā un Smiltenē. Priede — viengadīgi ietvarstādi Mazsilos. Parastais ozols — ap 50 000 divgadīgu kailsakņu stādu Valmierā, gan šim rudenim, gan 2027. gada pavasarim. Cenas paziņojumā nav minētas; rezervēt var LVM vietnē, sadaļā par sēklām un stādiem.
LVM atgādina, ka rudenī stādīšanas dienas jāpielāgo laikam un tam, cik mitra ir augsne. Ietvarstādus var stādīt ilgāk, kailsakņu stādiem laika logs ir īsāks. Kūdras augsnē vēlu rudenī iestādītus kociņus sals var izcilāt no zemes.
No 2027. gada LVM plāno piedāvājumā skaidrāk šķirot stādus pēc tā, no kurienes nāk sēklas — no sēklu plantācijām (selekcionēts materiāls) vai ievāktas mežā —, kā arī pēc izmēra. Pēc LVM vārdiem, selekcionētas sēklas ļauj nākotnē izaudzēt vērtīgākas audzes ar lielāku koksnes krāju.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam. Ja pēc augusta vētras vai pēc cirsmas tev jāatjauno mežs, stādus vērts rezervēt jau tagad, it īpaši bērzu un melnalksni, kuru krājums ir neliels. Kūdrainās vietās drošāk izvēlēties ietvarstādus vai stādīšanu atlikt līdz pavasarim. Par LAD atbalstu vētrās un ugunsgrēkos iznīcinātu audžu atjaunošanai rakstījām iepriekš: https://www.mezatirgus.lv/zinas . Atjaunošanas prasības un termiņus savam nogabalam pārbaudi savā VMD mežniecībā.
Avots: lvm.lv/jaunumi/8140-lvm-kokaudzetavas-pieejami-kvalitativi-stadi-meza-atjaunosanai-un-ieaudzesanai
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) 13. un 14. oktobrī paziņoja, ka sāk jaunus dabas aizsardzības plānus četriem dabas liegumiem Ziemeļkurzemē: «Kaļķupes ieleja» un «Raķupes ieleja» Dundagas pagastā, kā arī «Ģipka» (161 ha) un «Ģipkas lankas» (111 ha) Talsu novadā. Šāds plāns nosaka, kā liegumā saimniekot turpmākos gadus; Ģipkas liegumu plāniem DAP min 12 gadu periodu.
Dundagas liegumi dibināti 1977. un 1987. gadā, abi ir Natura 2000 tīklā, un to plānus finansē projekts LIFE Osmo Baltic. Ģipkas liegumi dibināti 2004. gadā; to plānus pēc DAP pasūtījuma raksta SIA «Ecosystem solutions Latvia». DAP uzsver, ka plāniem jāsabalansē dabas vērtību saglabāšana ar vietējo iedzīvotāju interesēm un resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
Sanāksmes. 27. oktobrī Dundagas pagasta pārvaldē (Pils ielā 5-1, Dundagā): plkst. 14 par Kaļķupes ieleju, plkst. 16 par Raķupes ieleju. 28. oktobrī Rojas kultūras centrā (Zvejnieku ielā 5, Rojā): plkst. 17 par Ģipku, plkst. 17.30 par Ģipkas lankām. Rakstiskus priekšlikumus par Dundagas liegumiem DAP gaida līdz 30. novembrim (pasts@daba.gov.lv vai Baznīcas ielā 7, Siguldā), par Ģipkas liegumiem — līdz 6. novembrim izstrādātājam (info@ecosoul.bio vai Lastādijas ielā 12-3, Rīgā). Mēneša laikā pēc Ģipkas sanāksmes veidos konsultatīvo grupu, kurā aicināti arī sabiedrības pārstāvji.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam. Ja tev pieder mežs šajos liegumos vai tiem blakus, dabas aizsardzības plāns var ietekmēt, kur un kā turpmāk drīkstēs saimniekot un cirst. Savu viedokli visvieglāk pateikt tagad, plāna sākumā, nevis tad, kad tas jau gatavs: aizej uz sanāksmi vai uzraksti līdz termiņam un palūdz, lai tevi informē par pētījumu rezultātiem tavā īpašumā. Ja domā par cirsmu vai īpašuma pārdošanu, seko līdzi plāna gaitai — tā var ietekmēt arī pircēju interesi.
Avoti: https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/uzsak-dabas-aizsardzibas-planu-izstradi-dabas-liegumiem-kalkupes-ieleja-un-rakupes-ieleja un https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/izstradas-jaunus-dabas-aizsardzibas-planus-dabas-liegumiem-gipka-un-gipkas-lankas
Valsts meža dienests (VMD) 12. oktobrī paziņoja, ka Meža valsts reģistrs (MVR) būs slēgts no sestdienas, 18. oktobra, pulksten 20.00 līdz svētdienas, 25. oktobra, pusnaktij. Iemesls — tehniskās infrastruktūras atjaunošana, kas stiprina kiberdrošību un stabilitāti. Tas ir pirmais no vairākiem modernizācijas posmiem; nākamo VMD plāno tuvāko sešu mēnešu laikā un par to brīdinās iepriekš.
Kas nestrādās šajā nedēļā: karte (gis.vmd.gov.lv), e-pakalpojumu portāls klientiem (epak.vmd.gov.lv) un datu saskarnes ar klientu sistēmām. Lietotne «Mednis» strādās daļēji — ierakstus veikt varēs, bet reģistrs tos saņems tikai no 26. oktobra.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam. Nedēļu nebūs iespējams elektroniski iesniegt pārskatus vai inventarizācijas datus un saņemt izdrukas no reģistra. Mežniecības turpina strādāt klātienē: pieņem un reģistrē dokumentus, atbild un konsultē. Ja oktobra beigās plānota cirsma vai darījums, kam vajadzīgs apliecinājums vai reģistra izdruka, to vērts nokārtot līdz sestdienas vakaram vai ieplānot uz 26. oktobri. Jautājumiem: atbalsts@vmd.gov.lv, tālrunis 67226600.
Septembrī plānoto pārtraukumu VMD atlika; šis ir apstiprināts dienesta mājaslapā 12. oktobrī.
Vēl viena ziņa tiem, kas strādā ar reģistra datiem: kopš 8. oktobra MVR atvērto datu kopa portālā data.gov.lv papildināta ar mežaudzes sastāva formulu, aizsardzības pazīmēm, sastāva koeficientiem, krāju, bonitāti un vecuma grupu. Tie ir lauki, no kuriem MezaTirgus.lv Meža pase aizpilda nogabalu datus.
Avoti: https://www.vmd.gov.lv/lv/jaunums/no-18-lidz-25-oktobrim-notiks-meza-valsts-registra-sistemas-pilnveides-darbi un https://data.gov.lv/dati/eng/dataset/meza-valsts-registra-meza-dati
Attēls ir ilustratīvs.
Lauku atbalsta dienests 9. oktobrī atvēra piekto kārtu intervencēs LA 7 (ieguldījumi ilgtspējīgā mežsaimniecībā) un LA 8 (meža ekosistēmu noturība un ekoloģiskā vērtība). Pieteikumus pieņem no 9. oktobra līdz 30. decembrim LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.
Šī kārta ir šaura un mērķēta. LA 7 publiskais finansējums ir 1 500 000 eiro, un tas paredzēts tikai tādu mežaudžu atjaunošanai, kuras iznīcinājis meža ugunsgrēks vai dabas katastrofa. LA 8 pieejami 1 350 000 eiro — tikai agrotehniskajai kopšanai pēc šādas atjaunošanas. Likmes: atjaunošana pēc katastrofām 1 430 eiro par hektāru, agrotehniskā kopšana 304 eiro par hektāru, abos gadījumos atbalsta intensitāte ir 100 %. Jaunaudžu retināšana, mežaudžu nomaiņa un meža ieaudzēšana šajā kārtā nav iekļautas.
Pieteikties var privātpersonas, zemnieku saimniecības un juridiskas personas. Ja plānota tikai atjaunošana, projekts jāpabeidz un maksājuma pieprasījums jāiesniedz līdz 2028. gada 1. maijam; ja seko kopšana — līdz 2029. gada 31. augustam.
Kam tas der. Pēc 22.–23. augusta vētras VMD lēsa gandrīz 500 000 m³ gāztu koku. Īpašniekiem, kuru audzes vētra iznīcināja, šī ir kārta, kurā valsts sedz atjaunošanu pilnā likmē. Pirms pieteikuma vērts pārjautāt LAD vai savā mežniecībā, kā jāapliecina, ka audzi iznīcinājusi katastrofa, un kādi dokumenti pieteikumam jāpievieno.
Avots: https://www.lad.gov.lv/lv/katalogs/la-7-ieguldijumi-ilgtspejigai-mezsaimniecibai-un-la-8-atbalsts-meza-ekosistemu-noturibas-un-ekologiskas-vertibas-uzlabosanai-un-uzturesanai
Attēls ir ilustratīvs.
Advokātu birojs Sorainen 5. oktobrī un portāls iFinanses 6. oktobrī ziņo: Eiropas Komisija iebildusi pret Latvijas lūgumu vēlreiz pagarināt īpašo PVN režīmu kokmateriālu nozarē, kurā nodokli par iekšzemes kokmateriālu piegādēm un saistītajiem pakalpojumiem maksā saņēmējs, nevis piegādātājs. Režīms Latvijā darbojas kopš 2004. gada; pašreizējā atkāpe beidzas 2026. gada 31. decembrī.
Komisijas argumenti: režīms darbojas jau vairāk nekā divas desmitgades un ticis pagarināts vairākkārt; Latvijas jaunajā lūgumā nav nosaukti jauni parastie PVN krāpšanas apkarošanas pasākumi; tas, ka obligātie e-rēķini atlikti par diviem gadiem (no 2026. uz 2028. gada 1. janvāri), pēc Komisijas domām nav pietiekams iemesls atkāpi turpināt. Komisija atsaucas uz Lietuvu un Rumāniju, kur līdzīgas atkāpes kokmateriāliem netika pagarinātas pēc 2021. un 2025. gada.
Ja cits tiesisks risinājums netiks pieņemts, no 2027. gada 1. janvāra kokmateriālu piegādes un ar tām saistītie pakalpojumi nonāks vispārējā PVN kārtībā: PVN reģistrēts pārdevējs izraksta rēķinu ar 21 % PVN un nodokli maksā pats, bet pircējs to atskaita parastajā kārtībā.
Ko tas maina meža tirgū. Privātpersonām, kas nav PVN maksātājas un pārdod cirsmu vai augošu mežu, tiešu izmaiņu nav. Uzņēmumiem un PVN maksātājiem mainās naudas plūsma un rēķinu kārtība, pircējiem — piegādātāja pārbaudes nozīme. Līgumiem, kas sniedzas pāri gadu mijai, der skaidra atruna par PVN piemērošanu. Valdības oficiāla atbilde Komisijai ziņās vēl nav minēta; sekosim.
Avots: https://ifinanses.lv/zinas/actual-nepagarina-apgrieztas-pvn-maksasanas-kartibu-kokmaterialiem/31770
Attēls ir ilustratīvs.
Portāls LSM 6. oktobrī apkopoja Latgales pašvaldību pieredzi, gatavojoties apkures sezonai. Līvānu novada izpilddirektors Grigorijs Semjonovs norāda, ka gada sākumā granulu vidējā cena bija ap 270 eiro par tonnu, bet pirms sezonas novads tās iepirka par 340 eiro; atsevišķās vietās pašvaldības, pēc viņa dzirdētā, maksā jau 400–500 eiro. Šķelda sadārdzinājusies par aptuveni 30 %. Līvānos apkures tarifs šosezon pieaudzis par 21 %.
Preiļu novadā iepirkumā kokskaidu granulas maksā 350 eiro un kūdras granulas 160 eiro par tonnu; tarifs tur ir par 17 % dārgāks. Augšdaugavas novada tehniskais direktors Valērijs Ļaksa: pirms mēneša kubikmetru koksnes pirkuši par 50 eiro, tagad par 60; tarifi tur augs no desmit līdz pat 30 %.
Pašvaldības aicina valsti meklēt risinājumus. Preiļu domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs ierosina domāt par granulu ražošanu pašvaldību un valsts vajadzībām, bet Semjonovs vēlas zināt, cik liela daļa vietējās šķeldas un kurināmā aiziet uz Lietuvu, Poliju un tālāk.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam ar malku, zariem vai ciršanas atliekām: pieprasījums pēc kurināmās koksnes šoruden ir augsts un cenas kāpj. MezaTirgus.lv pircēju cenrāžos augstākā publicētā malkas cena jauktām sugām 18. oktobrī ir 80 eiro par kubikmetru bez PVN pie 11 pircējiem; salīdzināt var sadaļā Kurināmais: https://www.mezatirgus.lv/kurinamais Pirms pārdot, pajautājiet cenu vismaz trim pircējiem — šoruden starpība starp tiem ir liela.
Avots: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/06.10.2026-kurinama-cenu-svarstibas-liek-latgales-pasvaldibam-parskatit-siltumapgadi.a666237/
Attēls ir ilustratīvs.
Latvijas Dabas fonds 30. septembrī paziņoja, ka Rucavas pusē, teritorijā, ko apsaimnieko Meža pētīšanas stacija, šovasar nocirsta mežaudze, kurā augušas vienas no vecākajām priedēm Latvijā. Celma ripa, ko analizēja Latvijas Universitātē, uzrādīja vismaz 377 gadskārtas — koks sācis augt ap 1649. gadu; citas priedes nogabalā bija ap 370 gadu vecas. Pirms ciršanas nogabals Dabas aizsardzības pārvaldes datu sistēmā «Ozols» bija reģistrēts kā Eiropas Savienības nozīmes biotops 9010* (veci dabiski boreāli meži), tur bija atrastas arī divas aizsargājamas sūnu sugas.
VMD tajā pašā vakarā skaidroja: ciršanas atļaujas teritorijā izsniegtas gada sākumā, un nedz šiem nogabaliem, nedz apkārtējiem nebija īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikrolieguma statusa — tāpēc dienestam nebija tiesiska pamata apliecinājumu atteikt. Pēc notikušā iesniegts ierosinājums šajā vietā veidot mikroliegumu, un četras blakus plānotajām cirsmām izsniegtās atļaujas pašlaik ir apturētas. Dabas fonds prasa izvērtēt, kā lēmums pieņemts un kā izmantoti pieejamie dabas dati, un apturēt ciršanu kaimiņu nogabalā, līdz veikta pilna inventarizācija.
Ko no tā paņemt meža īpašniekam. Biotopa ieraksts «Ozolā» pats par sevi cirsmu neaptur — to dara tikai īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikrolieguma statuss. Taču mikrolieguma ierosinājums var apturēt jau izsniegtas atļaujas, un veca audze ar aizsargājamām sugām ir tieši tas gadījums, kurā tas notiek. Pirms plānot cirsmu vecā mežā, ir vērts pārbaudīt «Ozola» datus par saviem nogabaliem un rēķināties ar papildu pārbaudēm.
Avoti: https://lvportals.lv/dienaskartiba/395198-mezu-petisanas-stacija-nocert-gandriz-400-gadus-vecu-mezu-2026 un https://jauns.lv/raksts/bizness/731117-valsts-meza-dienests-sniedz-komentaru-par-gandriz-400-gadus-veca-aizsargajama-meza-izcirsanu-rucavas-apkaime
Attēls ir ilustratīvs.
Zemkopības ministrija 30. septembrī atbalstīja VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par Latvijas virzību uz ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķiem. Ziņojuma pieeja: 30 % valsts teritorijas dabas aizsardzībai līdz 2030. gadam, tostarp 10 % stingrā aizsardzībā, sasniedzot to ar jau esošajām īpaši aizsargājamām teritorijām, mikroliegumiem un citām likumā aizsargātām platībām, nevis veidojot lielas jaunas teritorijas ar stingriem saimnieciskiem ierobežojumiem. Nākotnē mērķī varētu ieskaitīt arī brīvprātīgi noteiktas un tiesiski aizsargātas platības.
Ministrs Uldis Augulis: ja mērķus var sasniegt ar platībām, kur daba jau tiek aizsargāta, nav pamata uzlikt jaunus ierobežojumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai — nozarēm, kas dod darbu reģionos, ienākumus mājsaimniecībām, eksporta produktus un nodokļus.
Ministrija atgādina 15. jūlijā ar nozaru organizācijām saskaņoto zemes izmantošanas principu: 10 % stingri aizsargāts, 20 % primāri aizsargāts ar ierobežotu saimniecisko darbību, 70 % ilgtspējīgai saimnieciskai izmantošanai.
Meža īpašniekam tas nozīmē: šobrīd runa ir par uzskaiti un ziņojumu, nevis par jauniem aizliegumiem konkrētos īpašumos; mikroliegumi un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas paliek tie instrumenti, kas saimniekošanu ierobežo. Kā rāda Rucavas gadījums, tieši mikrolieguma ierosinājums var apturēt jau izsniegtas atļaujas — tāpēc savu nogabalu statusu vērts zināt pirms plānošanas.
Avots: https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/zemkopibas-ministrs-uldis-augulis-dabas-aizsardzibas-merki-nedrikst-parslogot-razojosas-nozares-ar-jauniem-ierobezojumiem
Attēls ir ilustratīvs.
Valsts meža dienests 29. septembrī atgādināja, ka 30. septembrī beidzas meža ugunsnedrošais laikposms, kas sācies 1. aprīlī. Sezonā reģistrēti un nodzēsti 264 meža ugunsgrēki, uguns skārusi 203 hektārus — lietaino laikapstākļu dēļ gan skaits, gan platība ir salīdzinoši nelieli. Mierīgā sezona ļāva dienestam rīkot divas specializētas meža ugunsdzēsības mācības kopā ar VUGD, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un «Latvijas valsts mežiem», tostarp dzēšanu no gaisa ar NBS helikopteru.
Ko tas maina īpašniekam no 1. oktobra: sezonas aizliegumi mežā un tā tuvumā vairs nav spēkā, un ciršanas atlieku dedzināšanai atkal piemēro vispārējos ugunsdrošības noteikumus, nevis ugunsnedrošā laikposma liegumu. Tajā pašā dienā sākas dzinējmedību sezona: VMD aicina medniekus atkārtot drošības prasības un visus nomedītos dzīvniekus reģistrēt lietotnē «Mednis». Mežā ejot — spilgts apģērbs; ja cirsmā plānoti darbi, der informēt medību tiesību lietotāju, lai darbinieki un dzinēji nesatiktos vienā nogabalā.
Avoti: https://www.vmd.gov.lv/lv/jaunums/30-septembri-nosledzas-meza-ugunsnedrosais-laikposms un https://www.vmd.gov.lv/lv/jaunums/1-oktobri-sakas-dzinejmedibu-sezona-2
Attēls ir ilustratīvs.
MezaTirgus.lv cenu monitorings: vienu un to pašu pircēju cenas 28. augustā un 28. septembrī (bez PVN).
• Bērza papīrmalka: 67,23 → 64,94 €/m³ (−3,4 %, 8 pircēji)
• Apses papīrmalka: 45,57 → 47,57 €/m³ (+4,4 %, 7 pircēji)
• Bērza finierkluči (A): 138,17 → 142,33 €/m³ (+3,0 %, 6 pircēji)
• Jaukta malka: 48,19 → 48,73 €/m³ (+1,1 %, 8 pircēji)
• Taras kluči: 54,73 → 53,94 €/m³ (−1,4 %, 8 pircēji)
• Skujkoku papīrmalka: 60,61 → 60,19 €/m³ (−0,7 %, 7 pircēji)
• Priedes zāģbaļķi 18–26 cm: 92,79 → 92,83 €/m³ (7 pircēji)
• Egles zāģbaļķi 18–26 cm: 96,08 €/m³ (bez izmaiņām, 6 pircēji)
Bērza papīrmalka ir pirmais sortiments, kura cena pēc vētras sākusi kristies. Vētra visvairāk gāza lapu kokus — bērzus un apses —, taču apses papīrmalka turpina kāpt, tāpēc skaidru vētras ietekmi uz cenām vēl nevar apgalvot. Zāģbaļķu cenas visu vasaru un rudens sākumā praktiski nemainījās.
Meža zeme. Pēc Valsts zemes dienesta datiem (darījumi, kas reģistrēti līdz 5. septembrim) meža īpašumu vidējā (mediānas) cena par meža hektāru bija: jūnijā 4156 €/ha (359 darījumi), jūlijā 3457 €/ha (220), augustā 3716 €/ha (114). Salīdzinājumam — 2025. gada jūnijā 3326 €/ha. Jūlija un augusta darījumu skaits vēl pieaugs, jo daļa darījumu reģistrējas vēlāk.
Cik vērts tieši tavs mežs? Ievadi kadastra numuru mezatirgus.lv — redzēsi nogabalus, koksnes krāju un cenu no reāliem darījumiem tavā novadā.
Avoti: MezaTirgus.lv cenu monitorings; Valsts zemes dienesta darījumu dati (MezaTirgus.lv aprēķins).
Attēls ir ilustratīvs.
«Latvijas valsts meži» tagad lēš, ka valsts mežos vētra nogāza ap 340–350 tūkstošiem kubikmetru — vairāk nekā sākotnēji. Visvairāk cietusi josla no Tērvetes līdz Daugavpilij, un problēmu rada daudzās mazās, izkaisītās postījumu vietas.
Divi padomi, kas attiecas arī uz privātajiem mežiem:
Pirmkārt, ātrums nosaka cenu. LVM speciālisti skaidro, ka ar saknēm izgāztu koku vasarā vēlams novākt vēlākais mēneša laikā — tad koksne nezaudē kvalitāti. Nolauztā stumbrā rodas plaisas, un zāģmateriāla vērtība zūd. Koks, kas vakar būtu pārdots kā zāģbaļķis, pēc vētras bieži der tikai papīrmalkai vai malkai.
Otrkārt, egles nedrīkst palikt līdz pavasarim. Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks brīdina: ja mežos paliks daudz neizvāktu gāztu egļu, pavasarī tās var kļūt par pamatu jaunai mizgrauža savairošanās reizei, lai gan VMD augustā paziņoja, ka iepriekšējā ir beigusies.
Ko darīt tev: ja vēl neesi apsekojis mežu, dari to tagad. Ja koki jānovāc, piesaki darbus laicīgi — pēc vētras mežizstrādātāji ir aizņemti, un rudens lietavas saīsina laiku, kad tehnika var strādāt. MezaTirgus.lv pakalpojumu katalogā (mezatirgus.lv/pakalpojumi) atradīsi mežizstrādes uzņēmumus savā novadā.
Avoti: «Latvijas valsts meži», publicēts jauns.lv, 25.09.2026; Latvijas Meža īpašnieku biedrība, 22.09.2026.
Attēls ir ilustratīvs.
No 1. oktobra «Latvijas valsts mežu» (LVM) valdi vadīs Sandis Jansons, līdz šim «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājs. Konkursā uz amatu bija pieteikušies 41 kandidāts.
Zemkopības ministrs Uldis Augulis pēc tikšanās ar Jansonu 24. septembrī nosauca galvenās prioritātes: uzlabot uzņēmuma pārvaldību, kāpināt mežaudžu ražību un stiprināt sabiedrības izglītošanu un uzticēšanos. Ministrija atgādina, ka jau tagad LVM apsaimnieko 433 000 hektāru, kur galvenais mērķis ir bioloģiskās daudzveidības uzturēšana. Pēc jūnija kiberuzbrukuma kiberdrošība ir vēl viena no uzmanības jomām.
Jaunais vadītājs sāk darbu sarežģītā brīdī. Konkurences padome augustā piemēroja LVM gandrīz 7,9 miljonu eiro sodu par to, ka daži kokrūpnieki ilgtermiņa līgumos koksni saņēma bez izsolēm (LVM to pārsūdz), bet ģenerālprokurors lūdzis Satversmes tiesu vērtēt valdības lēmumus par cenu atlaidēm kokzāģētavām. Pēc vētras LVM jānovāc arī simtiem tūkstošu kubikmetru gāztu koku.
Kāpēc tas svarīgi privātajam īpašniekam: LVM ir lielākais koksnes pārdevējs Latvijā, un tā pārdošanas kārtība ietekmē visu tirgu.
Avoti: Zemkopības ministrija, 24.09.2026; LSM, 16.09.2026.
Attēls ir ilustratīvs.
«Latvijas valsts meži» 10. septembrī publiskoja vētras postījumu prognozi, kas aprēķināta no satelīta Sentinel-1 datiem. Tā aptver 4 155 969 hektārus — ne tikai valsts, bet arī privātos mežus.
Kā to atrast: atver lvmgeo.lvm.lv vai LVM GEO mobilo lietotni un kartes satura rādītājā ieslēdz slāni «Vētras seku izmaiņu serviss (08.2026)».
Kā to lietot: prognoze rāda vietas ar augstu postījumu iespējamību, tāpēc tā palīdz izlemt, kur doties apsekot mežu vispirms, ja tev ir vairāki īpašumi vai liela platība. Tā nav pierādījums un neaizstāj apsekošanu dabā — satelīts redz izmaiņas, ne katru koku.
Ja tavā mežā ir vētras koki, MezaTirgus.lv palīdz uzzināt, cik tie ir vērti: ievadi kadastra numuru mezatirgus.lv un redzi mežaudzes datus un tirgus cenu. Ja vēlies pārdot, Meža pasē (mezatirgus.lv/meza-pase) pievieno fotogrāfijas no vietas — pircēji tad redz faktisko stāvokli un var dot precīzāku piedāvājumu.
Avots: «Latvijas valsts meži», publicēts jauns.lv, 10.09.2026.
Attēls ir ilustratīvs.
Valsts meža dienests (VMD) 3. septembrī paziņoja precizētu 22.–23. augusta vētras postījumu apjomu: gandrīz 500 tūkstoši kubikmetru gāztu un lauztu koku visos Latvijas mežos. Tas ir vairāk nekā divreiz vairāk par pirmo, 26. augusta aplēsi.
• Latgale — 45 % no bojātās koksnes, Zemgale — 30 %, Vidzeme — 20 %, Kurzeme — 5 %.
• Galvenokārt cietuši lapu koki — bērzs un apse, mazāk egle un priede.
• Lielākajā daļā teritoriju gāzti atsevišķi koki vai to grupas.
• Apjoms novērtēts vizuāli un var vēl mainīties.
«Latvijas valsts meži» valsts mežos 28. augustā lēsa gandrīz 300 000 m³, no tiem ap 120 000 m³ Latgalē. Uzņēmums brīdina, ka lielāko daļu vētras koksnes varēs pārdot tikai kā malku un papīrmalku.
Divas svarīgas lietas īpašniekam. Pirmkārt, VMD atgādina, ka mežos ar citu apsaimniekošanas režīmu un vietās, kur gāzti tikai atsevišķi koki bez būtiska sanitārā riska, bojāto koksni drīkst atstāt — tā uztur bioloģisko daudzveidību. Otrkārt, lielākos postījumu laukumos var būt nepieciešama cirsmas atļauja, nevis tikai paziņojums par vētras seku likvidēšanu — noskaidro to ar VMD, pirms sāc darbus.
Avoti: Valsts meža dienests, 03.09.2026; LSM, 28.08.2026.
Attēls ir ilustratīvs.
MezaTirgus.lv cenu monitorings: vienu un to pašu pircēju cenas 28. jūlijā un 28. augustā (bez PVN).
• Apses papīrmalka: 42,75 → 46,17 €/m³ (+8,0 %, 6 pircēji)
• Jaukta malka: 45,00 → 47,31 €/m³ (+5,1 %, 8 pircēji)
• Bērza papīrmalka: 70,22 → 70,97 €/m³ (+1,1 %, 6 pircēji)
• Taras kluči: 58,69 → 59,25 €/m³ (+1,0 %, 8 pircēji)
• Bērza finierkluči (A): 141,53 → 134,03 €/m³ (−5,3 %, 6 pircēji)
• Priedes zāģbaļķi 18–26 cm: 92,24 €/m³ (bez izmaiņām, 8 pircēji)
• Egles zāģbaļķi 18–26 cm: 96,28 €/m³ (bez izmaiņām, 7 pircēji)
Pēc straujā jūlija bērza papīrmalkas kāpums augustā apstājās, bet turpināja kāpt apse un malka. Zāģbaļķu cenas vasaru nostāvēja uz vietas.
Ko gaidīt septembrī? 22.–23. augusta vētra gāza ievērojamu daudzumu koku, to vidū daudz bērzu. Liela daļa šīs koksnes nonāks tirgū kā papīrmalka un malka, tāpēc tieši šiem sortimentiem iespējams cenu spiediens. Ja tev ir vētras koksne, salīdzini vairāku pircēju piedāvājumus, pirms pārdod.
Visu pircēju cenas: mezatirgus.lv/koksnes-cenas. Tur arī vari pieteikties cenu paziņojumiem.
Avots: MezaTirgus.lv cenu monitorings.
Attēls ir ilustratīvs.
Valsts meža dienests (VMD) 26. augustā publicēja pirmo novērtējumu par 22.–23. augusta vētras postījumiem mežā: aptuveni 200 tūkstoši kubikmetru gāztu un lauztu koku. Visvairāk cietušas Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres, Cēsu, Madonas, Limbažu, Grobiņas, Kuldīgas, Talsu un Ventspils apkārtnes.
Kas cieta visvairāk: lielākoties gāzti atsevišķi koki vai nelielas grupas. Visjutīgākās bija audzes, kurās pēdējos gados veikta kopšana vai izlases cirte, kailciršu atsegtās audžu malas un koki ar blīviem vainagiem — bērzi un egles. Stabilitāti mazina arī sakņu trupe un rakšanas darbi koku tuvumā.
Ko darīt tev:
1. Apseko mežu, tiklīdz tas ir droši — nolauzti un iekārušies koki ir bīstami.
2. Pirms bojāto koku izvākšanas izlasi VMD mājaslapā, kā rīkoties ar vētrā gāztiem un lauztiem kokiem, un noskaidro, kāda cirte tavā gadījumā piemērojama.
3. Nesteidzies pārdot pirmajam piedāvājumam. Cenas starp pircējiem atšķiras — salīdzini vairākus.
Precizēto postījumu apjomu VMD solīja publicēt pēc datu apkopošanas.
Avots: Valsts meža dienests, 26.08.2026.
Attēls ir ilustratīvs.
Valdība 18. augustā pieņēma grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā un par meža inventarizāciju. Tie stājās spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas. Svarīgākais meža īpašniekam:
• Caurmērs galvenajai cirtei. Ja tavs mežs inventarizēts pēc 2025. gada 31. decembra, audzes atbilstību galvenajai cirtei pēc caurmēra var noteikt pēc Meža valsts reģistra datiem — mērījumi nav jāveic un jāiesniedz atkārtoti. Vecākai inventarizācijai vai strīda gadījumā joprojām mēra pēc noteikumos paredzētajām metodēm.
• Mizgrauža bojātas egļu audzes. Šķērslaukums vairs nav jāmēra — pietiek, ja svaigi bojāto egļu īpatsvars pārsniedz 20 % un tās ir izkliedētas vienmērīgi pa audzi.
• Cirsmas robežas. Dabā tās nav obligāti jāiezīmē, ja tās var nepārprotami identificēt un tās nerobežojas ar cita īpašuma vai aizsargājamas teritorijas robežu. Cirsmas skici var iesniegt Meža valsts reģistrā ar mazāku informācijas apjomu.
• Mazāk dubultas atskaites — dažos gadījumos pārskatu par saimniecisko darbību varēs pielīdzināt inventarizācijas datiem.
VMD arī turpmāk izlases veidā pārbaudīs, vai audzes atbilst galvenās cirtes nosacījumiem.
Ko darīt tev: ja plāno galveno cirti un tava inventarizācija ir jaunāka par 2025. gada beigām, papīru darbu būs mazāk. Pārbaudi, kas par tavu mežu ierakstīts reģistrā, — mezatirgus.lv/mezs/<kadastra numurs> rāda reģistra nogabalus, sugas un vecumu.
Avots: Valsts meža dienests / Zemkopības ministrija, 18.08.2026.
Attēls ir ilustratīvs.
Konkurences padome 13. augustā piemēroja «Latvijas valsts mežiem» (LVM) sodu 7 859 606,89 eiro apmērā. Padome secināja, ka sākot ar 2020. gadu un līdz pat šim pavasarim LVM ar vēsturiskiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem ļāva sešiem kokrūpniecības uzņēmumiem iegūt valsts koksni bez publiskām izsolēm, kamēr citiem par to bija jākonkurē. Šādā kārtībā 2020.–2025. gadā pārdoti gandrīz 2,9 miljoni kubikmetru apaļkoksnes par nepilniem 240 miljoniem eiro.
LVM uzdots priekšrocības pārtraukt un koksni turpmāk pārdot visiem ar vienādiem nosacījumiem. LVM ar lēmumu nepiekrīt un to pārsūdzēs; tāpat rīkosies četri iesaistītie uzņēmumi.
Kāpēc tas svarīgi privātajam īpašniekam? Jo vairāk valsts koksnes nonāk atklātās izsolēs, jo precīzāk tirgus cena atspoguļo reālo pieprasījumu. Atklāta konkurence ir arī MezaTirgus.lv pamatā: tavu mežu redz vairāki pircēji un sacenšas par to, un tu redzi, cik tas ir vērts.
Avots: LSM, 13.08.2026.
Attēls ir ilustratīvs.
Valsts meža dienests (VMD) 10. augustā paziņoja, ka egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās, kas sākās 2022. gadā, ir noslēgusies. Secinājums balstīts uz institūta «Silava» slazdu monitoringu un VMD izsniegto sanitāro atzinumu datiem.
Galvenais iemesls — laikapstākļi. Jau otro gadu pēc kārtas vēss pavasaris un lietains jūnijs traucēja attīstīties mizgrauža pirmajai paaudzei, un populācija būtiski saruka. Kaitējuma risks egļu audzēm tagad valstī vidēji ir zems, Dobeles apkārtnē — vidējs.
Tomēr VMD brīdina, ka lokāli uzliesmojumi joprojām ir iespējami, tāpēc darbos egļu audzēs jāievēro piesardzība un dienesta ieteikumi mizgrauža draudu mazināšanai.
Ko tas nozīmē tev: ja plāno cirst egļu audzi, šis ir mierīgāks brīdis nekā pēdējos trīs gados. Taču, ja tavā mežā ir svaigi bojātas egles, dari to zināmu VMD — sanitārā cirte ir labākais veids, kā neļaut vabolēm izplatīties.
Avots: Valsts meža dienests, 10.08.2026.
Attēls ir ilustratīvs.
Klimata un enerģētikas ministrija 5. augustā paziņoja, ka trīs granulu ražotāji — «Palleteries», «Latgranula» un «Baltic Wood Trade» — pievienojušies memorandam un savu produkciju prioritāri piedāvās vietējam tirgum. Iemesls: jūlija beigās vairāki lielie ražotāji pārstāja pieņemt jaunus pasūtījumus.
Daži skaitļi, lai saprastu mērogu. Latvijas granulu rūpnīcas gadā spēj saražot ap 1,8 miljoniem tonnu, bet ministrija lēš, ka granulas apkurei izmanto ap 40 000 mājsaimniecību, kas gadā patērē apmēram 200 000 tonnu. Tātad lielākā daļa saražotā aiziet eksportam, un Eiropas pieprasījums tieši ietekmē cenas arī šeit. Ministrija lūgusi LVM darīt pieejamu vairāk biomasas un Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Konkurences padomei — sekot līdzi granulu tirgum.
Meža īpašniekam tas nozīmē, ka pieprasījums pēc papīrmalkas, malkas un šķeldas saglabājas augsts. Kurināmā pircējam — ka laicīgs pasūtījums šogad ir vērtīgāks nekā parasti.
Kurināmā cenas no 40+ avotiem vienuviet: mezatirgus.lv/kurinama-cenas. Ja vēlies saņemt kurināmo pilnā kravā ar kaimiņiem: mezatirgus.lv/kurinamais.
Avoti: LSM, 05.08.2026; LETA/Apollo, 30.07.2026.
Attēls ir ilustratīvs.
MezaTirgus.lv cenu monitorings salīdzina vienu un to pašu pircēju cenrāžus mēneša sākumā un beigās. No 28. jūnija līdz 28. jūlijam:
• Bērza papīrmalka: 60,75 → 68,66 €/m³ (+13,0 %, 8 pircēji)
• Apses papīrmalka: 41,06 → 43,39 €/m³ (+5,7 %, 9 pircēji)
• Bērza finierkluči (A): 112,00 → 118,80 €/m³ (+6,1 %, 5 pircēji)
• Skujkoku papīrmalka: 58,83 → 60,50 €/m³ (+2,8 %, 9 pircēji)
• Jaukta malka: 43,03 → 44,27 €/m³ (+2,9 %, 11 pircēji)
• Priedes zāģbaļķi 18–26 cm: 92,41 → 92,44 €/m³ (bez izmaiņām, 8 pircēji)
• Egles zāģbaļķi 18–26 cm: 96,71 → 97,43 €/m³ (+0,7 %, 7 pircēji)
Aina ir skaidra: kāpj tieši zemākās kvalitātes sortimenti — papīrmalka un malka. Viens no iemesliem redzams arī ziņās: jūlija beigās vairāki lielie granulu ražotāji (to vidū «Graanul Invest», «Scandbio Latvia», «Kurzemes granulas», «Bitus Latvia») paziņoja, ka lielā pieprasījuma dēļ vairs nepieņem jaunus pasūtījumus. Granulām vajag tieši to koksni, kas rodas kopšanas cirtēs.
Ko tas nozīmē tev: ja mežā pienācis laiks kopšanas cirtei vai bērzu audzes kopšanai, pašreizējās papīrmalkas cenas ir labvēlīgas. Zāģbaļķu cenas turas stabilas, tāpēc galvenās cirtes vērtību šis kāpums mazāk ietekmē.
Visu pircēju aktuālās cenas: mezatirgus.lv/koksnes-cenas.
Avoti: MezaTirgus.lv cenu monitorings (vienu un to pašu pircēju cenas, bez PVN); par granulām — LETA/Apollo, 30.07.2026.
Attēls ir ilustratīvs.
Par ES atbalsta 4. kārtu šonedēļ raksta visi. Likmes ir publiskas, termiņš ir publisks, un pārrakstīt LAD paziņojumu var jebkurš. Mēs izdarījām to, ko neviens cits nav publicējis: pārbaudījām, kurš Latvijā šos darbus faktiski izdara — un kurš no viņiem sagatavos arī pašu pieteikumu.
MŪSU PĀRBAUDE
Jūlijā apskatījām visus 115 uzņēmumus MezaTirgus.lv meža darbu katalogā. 74 no tiem ir mājaslapa; izlasījām tās un vēl 285 apakšlapas — pakalpojumu, sertifikātu un "par mums" sadaļas. Katram uzņēmumam reģistrācijas numurs pārbaudīts Uzņēmumu reģistrā.
Rezultāts:
• 52 uzņēmumi veic tieši tos darbus, ko šī kārta finansē — jaunaudžu kopšanu un meža stādīšanu.
• No tiem 51 ir publisks tālrunis un 50 e-pasts. Tas nav pašsaprotami: uzņēmums, kuram nevar piezvanīt, nav variants, kad termiņš ir pēc sešām nedēļām.
• Bet tikai 5 no šiem 52 savā mājaslapā norāda, ka sagatavo arī pašu LAD pieteikumu.
Piecas no piecdesmit divām. Tā ir šī raksta galvenā ziņa, un tā nav atrodama LAD paziņojumā.
Vēl viens — kooperatīvs "Mūsu Mežs" — kārto ES projektu pieteikumus saviem biedriem, bet pats fizisko darbu neveic. Kopā seši uzņēmumi, kas katalogā atzīmēti ar zīmi «Palīdz ar LAD pieteikumu». Uz pašas zīmes redzams citāts no uzņēmuma mājaslapas, lai tu vari pārbaudīt, uz kā apgalvojums balstās. Tā nav mūsu veikta revīzija — tas ir uzņēmuma paša publisks apgalvojums, un pirms līguma to vērts pārrunāt.
KUR BRIGĀDES VISPĀR IR
Sadalījums pa reģioniem tiem 52 uzņēmumiem, kas veic ES finansētos darbus:
• visā Latvijā strādā — 24
• Vidzeme — 17
• Kurzeme — 13
• Latgale — 9
• Zemgale — 7
• Rīgas apkārtne — 3
Zemgale un Rīgas apkārtne ir plānākās. Ja tavs mežs ir tur un plāno pieteikties, sāc ar zvanu izpildītājam, nevis ar pieteikumu — augustā brīvas brigādes atradīsies grūtāk nekā jūlijā.
KO ŠĪ KĀRTA FINANSĒ
Likmes uz hektāru: jaunaudžu retināšana līdz 512 EUR/ha, meža ieaudzēšana līdz 1514 EUR/ha, mežaudžu nomaiņa līdz 1472 EUR/ha. Atjaunošanai pēc dabas katastrofām — līdz 1430 EUR/ha ar 100% atbalsta intensitāti; pārējām aktivitātēm 60%.
Kā šīs likmes izskatās pret reālajām cenām, ko redzam katalogā: jaunaudžu kopšana Latvijā parasti maksā 300–500 EUR/ha atkarībā no biezības, sugas un reljefa. Retināšanas likme ir 512 EUR/ha — tātad šajā darbu veidā likme sedz visu tipisko cenu diapazonu, un 60% intensitāte attiecas uz faktiskajām izmaksām, nevis uz griestiem.
Meža ieaudzēšanai attiecība ir citāda. Pilns atjaunošanas cikls — augsnes sagatavošana, stādi, stādīšana — parasti izmaksā 1000–1800 EUR/ha, bet likme ir 1514 EUR/ha. Dārgākajā galā, piemēram ar egles ietvarstādiem, atbalsts nesedz visu, un starpība jārēķina iepriekš.
Pieteikumi jāiesniedz LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā līdz 4. septembrim: https://eps.lad.gov.lv — Projekta īstenošanas termiņš ir 2027. gada 31. augusts, bet, ja plānota arī ieaudzēto platību kopšana, — 2029. gada 31. augusts.
ĪSTAIS ŠAURAIS KAKLS NAV NAUDA
Par likmēm raksta daudz. Par to, cik brigāžu vispār ir, neraksta neviens — un tieši tas nosaka, vai darbs tiks izdarīts.
52 uzņēmumi uz visu Latviju, no kuriem daļa strādā tikai savā reģionā. Ja liela daļa īpašnieku sāks meklēt izpildītāju augusta pēdējā nedēļā, pieteikuma termiņš vairs nebūs galvenā problēma — būs brīva brigāde. Zemgalē to meklēs septiņi uzņēmumi, Rīgas apkārtnē trīs.
Tāpēc secība ir svarīga: vispirms noskaidro, vai darbu ir kam izdarīt tavā novadā, un tikai tad raksti pieteikumu. Otrādi tas mēdz beigties ar apstiprinātu projektu, kuram nav izpildītāja.
KUR SĀKT
Meža darbu katalogs ar visiem 115 uzņēmumiem, filtrējams pēc reģiona un darba veida: https://mezatirgus.lv/meza-darbi
— jaunaudžu kopšana: https://mezatirgus.lv/meza-darbi/jaunaudzu-kopsana
— meža stādīšana: https://mezatirgus.lv/meza-darbi/meza-stadisana
Ja neesi pārliecināts, kuri darbi tavā mežā ir aktuāli, sākumpunkts ir meža inventarizācijas dati. Ievadi kadastra numuru un redzēsi savas audzes vecumu un sastāvu bez maksas: https://mezatirgus.lv/mans-mezs
METODOLOĢIJA
Kataloga dati apkopoti 2026. gada 26. jūlijā: 115 uzņēmumi, 74 mājaslapas, 285 apakšlapas. Reģistrācijas numuri pārbaudīti Uzņēmumu reģistrā. Cenu diapazoni ir MezaTirgus.lv tirgus cenu konteksts pa darbu veidiem. «Palīdz ar LAD pieteikumu» zīme piešķirta tikai tad, ja uzņēmuma paša mājaslapā ir konkrēts teikums par pieteikuma sagatavošanu — citāts un avota saite saglabāti katram. ES atbalsta likmes un termiņi pārbaudīti LAD LA7/LA8 katalogā.
Ja esi uzņēmums un tavs profils katalogā ir nepilnīgs vai tu sagatavo LAD pieteikumus, bet zīmes tev nav — raksti, papildināsim.
AVOTI
— LAD LA7/LA8 atbalsta katalogs: https://www.lad.gov.lv/lv
— LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma: https://eps.lad.gov.lv
— Valsts meža dienests: https://www.vmd.gov.lv
— Meža likums: https://likumi.lv/ta/id/2825-meza-likums
— Meža konsultāciju pakalpojumu centrs, LLKC: https://llkc.lv/mezsaimnieciba/
Ģenerālprokuratūra jūlijā nosūtīja valdībai protestu par diviem Ministru kabineta lēmumiem, ar kuriem «Latvijas valsts meži» (LVM) 2024. gadā uzdeva pazemināt cenas ilgtermiņa līgumos par skujkoku zāģbaļķu piegādi kokzāģētavām. Prokuratūras ieskatā valdība rīkojusies ārpus savas kompetences un valsts cietusi zaudējumus. 21. jūlijā valdība protestu noraidīja — premjerministrs Andris Kulbergs to pamatoja ar to, ka jau izpildītus lēmumus juridiski nav iespējams atsaukt.
Lietai ir arī krimināla puse: martā prokuratūra sāka kriminālprocesu pret desmit personām, to vidū bijušo zemkopības ministru Armandu Krauzi.
Kāpēc tas interesē privātu meža īpašnieku? LVM ir lielākais apaļkoksnes pārdevējs valstī, un tā cenas kalpo kā atskaites punkts visam tirgum. Ja valsts koksni kādam pārdod lētāk par tirgus cenu, tas ietekmē arī to, ko pircēji ir gatavi maksāt par privāto mežu kokiem.
Ko darīt tev: salīdzini vairāku pircēju cenas, pirms pārdod. MezaTirgus.lv katru nakti apkopo koksnes iepircēju publiskos cenrāžus — mezatirgus.lv/koksnes-cenas.
Avoti: LSM, 20.07.2026 un 21.07.2026.
Attēls ir ilustratīvs.
Ja tev pieder mežs, tu to droši vien zini no savas pieredzes: zvani no nepazīstamiem numuriem ar solījumu „laba cena tieši šodien". Tā nav sakritība. Pēdējo mēnešu notikumi parāda, kā šī sistēma darbojas.
Februārī LSM atklāja, ka Latvijas mežu īpašnieku kontaktu datubāzes — vārds, tālrunis, e-pasts, kadastra dati — tiek tirgotas par dažiem simtiem eiro. Cena gadu gaitā ir kritusies no desmitiem tūkstošu līdz 500–600 eiro, jo saraksti ir izplatījušies plaši. Pastāv aizdomas, ka dati sākotnēji noplūduši no valsts sistēmām; Valsts meža dienests lietu ir nodevis policijai. Uzpircēju zvanu centri ar šiem sarakstiem strādā katru dienu — kā LTV raidījumam atzina viens no tirgotājiem, „menedžeri māk apstrādāt pensionārus".
Jūnija beigās klāt nāca vēl viens trieciens: kiberuzbrukums „Latvijas valsts mežiem". Uzbrucēji 1. jūlijā publiskoja 44 gigabaitus nozagto datu — iekšējos dokumentus, e-pasta saraksti, sistēmu paroles. Drošības eksperti ziņo, ka izspiedēji pieprasa vairāk nekā 600 000 eiro, un uzbrukumi nozarē turpinās.
Ko tas nozīmē tev kā īpašniekam? Divas lietas.
Pirmkārt, ja tev zvana par mežu, ko nekur neesi sludinājis — tavi dati, visticamāk, ir kādā nopirktā sarakstā. Datu valsts inspekcija ir skaidrojusi: zvanītājam pēc pieprasījuma ir jāpasaka, no kurienes ņemti tavi dati, un jāpārtrauc zvanīt, ja to pieprasi. Praksē neviens par šiem zvaniem vēl nav sodīts — tāpēc vienīgā reālā aizsardzība ir neatkarīga informācija par cenu.
Otrkārt, izvēlies rīkus, kas tavus datus neievāc. MezaTirgus ir uzbūvēts tieši pēc šī principa: meža vērtības un saņemtā piedāvājuma pārbaudi vari veikt, nenorādot ne vārdu, ne tālruni, ne e-pastu. Mēs mežus nepērkam, kontaktus nepārdodam un pelnām tikai no pircēju komisijas maksas izsolēs, kurās pircēji tavu vārdu neredz. Tas nav mārketinga sauklis — tas ir mūsu Godīguma kodekss ar publisku izmaiņu vēsturi: mezatirgus.lv/godigums.
Tavi dati ir noplūduši jau pietiekami. Vismaz lēmumu par sava meža cenu vari pieņemt, nevienam sevi neatklājot: mezatirgus.lv/meza-cenas-kalkulators.
Bērza papīrmalkas iepirkuma cenas Latvijā šogad klusi, bet stabili kāpj. MezaTirgus cenu monitorings, kas katru nakti apkopo 18 koksnes iepircēju publiskos cenrāžus, rāda: janvārī vidējā cena bija 53,08 €/m³, jūlijā — jau 64,61 €/m³. Tas ir +22% pusgada laikā.
Pie atsevišķiem iepircējiem kāpums ir vēl straujāks — viens no monitoringa avotiem no aprīļa beigām līdz jūlija sākumam cenu pacēlis no 56,10 līdz 67,80 €/m³ (+21% divos mēnešos), sasniedzot augstāko līmeni pēdējos 12 mēnešos.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam? Papīrmalka ir sortiments, kas rodas galvenokārt kopšanas cirtēs — tieši tajos darbos, kurus daudzi īpašnieki gadiem atliek. Ja tavā mežā ir pienācis laiks krājas kopšanas cirtei, šis ir izdevīgāks brīdis nekā pērn: par to pašu darbu tirgus šobrīd maksā par piekto daļu vairāk.
Divas lietas, ko paturēt prātā. Pirmkārt, cenas starp iepircējiem atšķiras būtiski — arī šobrīd starpība starp zemāko un augstāko piedāvājumu pārsniedz 10 €/m³, tāpēc salīdzināt cenas ir tavās interesēs — runa ir par tavu maku. Otrkārt, cena vienmēr jāskata kopā ar piegādes nosacījumiem: cena „pie ceļa” un cena „ar piegādi” nav tas pats.
Visu 18 iepircēju aktuālās bērza papīrmalkas cenas: mezatirgus.lv/koksnes-cenas/birch_pulpwood. Turpat vari pieteikties bezmaksas cenu paziņojumiem — nosūtīsim e-pastu, kad cena būtiski mainīsies.
Nedēļas nogalē AS «Latvijas valsts meži» (LVM) konstatēja kiberdrošības incidentu savā IT infrastruktūrā. Drošības apsvērumu dēļ uz laiku atslēgtas vairākas ārējās sistēmas — LVM GEO, karšu pakalpojumu sistēma un medību lietotne «Mednis» —, kā arī daļa iekšējo sistēmu datu apmaiņai ar pakalpojumu sniedzējiem un klientiem.
Pēc CERT.LV informācijas, atbildību uzņēmusies ārvalstu, finansiāli motivēta izspiedējvīrusa (ransomware) grupa, kas līdzīgi rīkojusies arī citās valstīs. Uzbrucējs publiskojis iegūtos datus, un CERT.LV veic to analīzi. Hakeru forumā uzbrucējs lielījies ar aptuveni 7000 paroļu sarakstu — LVM norāda, ka tik daudz paroļu nav, taču apstiprina, ka paroles ir kompromitētas un aptuveni 1400 darbiniekiem tās jāatjauno.
LVM ir viens no trim uzņēmumiem, kas izstrādā šī gada Saeimas vēlēšanu sistēmu. Uzņēmums uzsver, ka šīs sistēmas izstrāde bijusi nodalīta un nav cietusi, taču drošības pēc to pārbaudīs.
Incidentā iesaistīta CERT.LV un valsts drošības iestādes, informēti NATO un ES partneri; Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi izmeklēšanu. Ministru prezidents norādījis uz nopietniem jautājumiem par valsts kiberdrošības gatavību. 26. jūnijā uzņēmums strādāja ārkārtas režīmā, turpinot sistēmu atjaunošanu.
Ko tas nozīmē meža nozarei: LVM GEO un karšu sistēmu pārtraukums īslaicīgi ietekmē ikvienu, kas izmanto LVM digitālos pakalpojumus — gan medniekus, gan tos, kas pārbauda valsts mežu kartes. Incidents atgādina visai nozarei par kiberdrošības pamatiem: aktuālas paroles, divfaktoru autentifikācija un piesardzība pret e-pastiem ar saitēm un pielikumiem.
Sekosim līdzi. Aktuālo oficiālo informāciju sniedz CERT.LV un LVM.
No šodienas šeit apkoposim svarīgāko Latvijas meža nozarē — koksnes cenu izmaiņas, laikapstākļu ietekmi uz mežizstrādi, izmaiņas likumdošanā un nozares notikumus — kā arī jaunumus no pārbaudītiem nozares uzņēmumiem.
Mērķis ir vienkāršs: lai meža īpašnieks pieņem labākus lēmumus par savu mežu, balstoties uz aktuālu un pārbaudītu informāciju.
